Kurts Strazdiņš

Spēlēt sāka Rīgas JKS komandā, kur par pirmās komandas dalībnieku kļuva līdz ar visu JKS līderu pāriešanu uz jaunizveidoto RFK. Nākamajā reizē, kad JKS tika noplicināta, 1926. gada vasarā, Strazdiņš bija to spēlētāju skaitā, kas komandu pameta un pievienojās LSB. Ar LSB 1926. gadā ieguva Rīgas kausu. Turpinājumā dažus gadus pārstāvēja RFK, bet futbola karjeru beidza, pārceļoties uz Viļaku.

Latvijas izlasē aizvadīja 3 spēles, turklāt pirmajās divās no tām guva vārtus, tai skaitā spēlē 1926. gadā pret Zviedriju, kad Latvija pirmo reizi uzveica šo spēcīgo pretinieku (kas gan nespēlēja savā spēcīgākajā sastāvā).

Biogrāfija

Dzimis Liepnā namīpašnieka Pētera Strazdiņa (1872-?) un viņa sievas Amandas (meitas uzvārds Bērziņa) ģimenē. Ieguvis vidusskolas izglītību (1926). Bija precējies ar Elvīru Vilhemīni Uževu (uzvārds pierakstīts arī kā: Ofers, 1905-1998). Bērni: Lilita Marija Strazdiņa (1940), Gunārs Strazdiņš (1944). Pēc sportista gaita beigām dzīvoja Viļakā, kur strādāja tēvam piederošajās dzirnavās, kļuva par dzirnavu vadītāju.

Padomju vara Kurta Strazdiņa dzirnavas nacionalizēja. 1944. gada vasarā ar visu ģimeni tika evakuēts uz Vāciju, kur bija nodarbināts dzirnavās. Pēc laika DP nometnēs strādāja kā skatuves darbinieks teātrī Vācijā. Miris 1955. gadā (vai agrāk) ar asins saindēšanos, sieva ar bērniem vēlāk izceļojusi uz ASV. LPSR avotos apgalvots, ka Vācijā Kurts Strazdiņš nodarbojies ar aģentu vervēšanu ASV izlūkdienestam.

Izmantotie avoti

• Kurta Strazdiņa dokumenti Arolsen arhīvos.
• Laiks, 1955-08-17. In memoriam.
• Kurta Strazdiņa iekšzemes pase. LVVA 2996-17-48310.