Staņislavs Varakois

Futbolista gaitas sāka RFK rindās, 1923. gadā spēlēja kluba trešajā komandā kopā ar vienu no izcilākajiem neatkarības laika Latvijas futbolistiem - Albertu Šeibeli, pamazām kļuva par RFK pirmās komandas spēlētāju un 1926. gadā kluba rindās izcīnīja savu pirmo Latvijas meistara titulu. Tāpat 1926. gadā viņš debitēja Latvijas izlasē, spēlējot pussarga pozīcijā pret Igauniju. Vēl vienu spēli izlasē viņš aizvadīja arī 1927. gadā, bet tad uz ilgiem gadiem no izlases aprites pazuda. Arī RFK viņa loma epizodiski mainījās starp lielāku un mazāku, kad 1930. gadā RFK pēc trīs gadu pārtraukuma atguva Latvijas meistara titulu, Varakājs gan dažas spēles Virslīgā aizvadīja, tomēr komandas kodola spēlētājs viņš nebija. Nākamajā sezonā Varakājs Virslīgas komandā nevienu spēli neaizvadīja, RFK sastāvā spēlējot tikai rezerves klasē un draudzības spēlēs.

Otro elpu viņa futbolista karjerā deva pāreja 1931. gada nogalē uz ASK. Armijas komandai tolaik bija ambiciozi mērķi, pastiprinoties ar vairākiem izlases līmeņa futbolistiem un arī Varakājam atradās nozīmīga loma komandā, kura pirmo reizi kļuva par Latvijas meistarvienību (līdz ar to Varakājs ieguva savu trešo titulu). Tāpat kā ASK spēlētājs izcīnīja Rīgas kausu (1933). ASK rindās viņš turpināja būt nozīmīgs spēlētājs līdz pat 1937./1938. gada sezonai, aizvadot tās sastāvā ne mazāk kā 69 spēles Virslīgā (dažām spēlēm nav izdevies noskaidrot spēlētāju sastāvu), bet 1938. gada vasarā viņš futbolista gaitām lika mieru. 1936. gadā pēc gandrīz 10 gadu pārtraukuma spēlēja Latvijas izlasē, ieguva Baltijas kausu futbolā.

Atkal laukumā Varakājs bija redzams jau pēc 2.Pasaules kara, spēlējot Mērcfeldas un Fišbahas sastādītajā latviešu futbola komandā (1946-1947), piecdesmito gadu sākumā - latviešu futbola komandu organizētājs Vācijā.

Izcīnītie tituli

• Trīskārtējs Latvijas meistars (1926, 1930, 1932)
• Rīgas kausa ieguvējs (1933)
• Baltijas kausa ieguvējs (1936)

Biogrāfija

Dzimis Rīgā lietuviešu tirgotāja Staņislava Vakaroisa (dz.1872) un viņa sievas Helēnas (meitas uzvārds Ozoliņa, dz. 1880) ģimenē, kristīts Rīgas reformātu draudzē. Staņislavam bija jaunākā māsa Marija (dz. 1912). Guvis vidusskolas izglītību, pēc profesijas skaitījās grāmatvedis. No 1932. gada līdz pat Latvijas okupācijai bija 6. Rīgas kājnieku pulkā, kaprāļa - rakstveža statusā. 1939. gadā apprecējies ar Veru Spuli (dz.1906) Kara laikā - dārznieks Rīgas Jūrmalā un kancelejas darbinieks Rīgā. 1944. gada 31. oktobrī uz vācu žandarmērijas pavēles evakuēts, nosūtīts uz darbu Lībekā, Vācijā. 1946.-1948. g. sargs Nirnbergā. 1952. gadā ievēlēts Daugavas Vanagu Viestura nodaļas valdē. 1962. gadā atskatījās uz 15 nokalpotiem gadiem sardzes vienībās pie ASV armijas. Miris 1964. gada 28. aprīlī Ludvigsburgas (Vācija) apriņķa slimnīcā, apbedīts Ludvigsburgas jaunajos kapos.

*Nav izdevies noskaidrot, kādos apstākļos notika viņa vārda/uzvārda transformācija, taču vēl trīsdesmitajos gados dienesta lietās viņš tika pierakstīts kā Staņislavs Varakois (lietuviešu pareizrakstībā), kamēr latviešu sporta prese uzvārdu konsekventi pierakstīja kā Varakājs. Četrdesmito gadu beigās papīros Vācijā uzvārds bija jau latviskots kā Varakājs, kamēr vārds joprojām bija pierakstīts kā Staņislavs, tikām jau vēlāk - Daugavas Vanagu presē konsekventi visur parādās tikai Aleksandrs Varakājs.

Izmantotie avoti

• Rīgas Reformātu draudzē kristīto saraksts par 1906. gadu
• Helēnas Varakoisas iekšzemes pase, LVVA 2996-20-5159
• Staņislava Varakoisa jaun. iekšzemes pase, LVVA 2996-20-5156
• Staņislava Varakoisa sen. iekšzemes pase, LVVA 2996-20-5157
• Staņislava Varakāja lieta Arolsen arhīvos
• Latvis, 1931-12-10 Futbola tautu staigāšana