Alberts Šeibelis

Populārākais Latvijas neatkarības laika futbolists, izlases futbolists 15 gadu garumā. Viens no tehniskākajiem futbolistiem Baltijā, mēdza aizrauties ar teatrāliem trikiem. Lielisks soda sitienu speciālists, izcēlās ar prasmi gūt izšķirošus vārtus spēles pēdējās minūtēs.

Spēlēt sāka zēnu komandās Rīgā 1. pasaules kara pirmajos gados, tad kara dēļ uz kādu laiku par sportošanu bija jāaizmirst, bet atsākt to varēja jau pēc kara dzimtajā Sabilē. Pēc īsa perioda SSS rindās sākās Šeibeļa karjeras pirmais patiešām nopietnais posms kā RFK futbolistam. Sāka viņš RFK zemākajās komandās, bet jau 1924. gadā (nepilnus 18 gadus vecs) viņš kļuva par RFK pirmās komandas spēlētāju. Ar RFK viņš četras reizes kļuva par Latvijas meistaru (1924-1926, 1930), uzvarēja Rīgas kausā (1925) un kļuva par stabilu Latvijas izlases spēlētāju.

1931. gadā pievienojās Vanderera komandai, bija tās kapteinis. Izcīnīt Latvijas meistara titulu ar Vandereru viņam gan neizdevās (augstākā vieta Virslīgā - otrā 1932. un 1934. gados), toties 1934. gadā Šeibelis otro reizi kļuva par Rīgas kausa uzvarētāju. Kad 1934. gada pavasaŗi laikraksts Starts rīkoja aptauju par to, kurš ir Latvijas labākais futbolists, Šeibelis šajā balsojumā ieņēma pirmo vietu, sīvā cīņā pārspējot Ēriku Pētersonu. Nereti Šeibeli dēvēja par labāko ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.

Tā bija viena no lielākajām sensācijām Latvijas futbolā, kad Šeibelis 1934. gada rudenī no Vanderera pārreģistrējās V.Ķuzes komandā, kura nupat bija uzvarējusi Rīgas meistarsacīkšu 2. līgā. Latvijas izlases kapteinis pirmās līgas komandā nebija bieža parādība. Prese par to, protams, nerakstīja, bet, domājams, gluži bez amatierisma principu pārkāpuma neiztika, populārākajam Latvijas futbolistam iekārtojoties darbā par šoferi Ķuzes saldumu fabrikā, turklāt viņš nebija vienīgais Latvijas izlases futbolists, kurš pēkšņi nomainīja darbavietu par labu Ķuzes fabrikai.

Ķuzes komanda ar Šeibeli sastāvā bez sevišķām grūtībām uzvarēja pirmās līgas turnīrā un pārspēlēs ar reģionu labākajām komandām, izcīnot tiesības pāriet Virslīgā. Un 1935. gadā Ķuze ar Šeibeli sastāvā kļuva par Rīgas kausa uzvarētājiem, finālā pārspējot Šeibeļa iepriekšējo komandu ar 4:1, turklāt divus vārtus šajā spēlē guva tieši Šeibelis. Virslīgā tik spoži Ķuzes komandai negāja, un kad tā tika izformēta, Šeibelis atkal atgriezās Vanderera sastāvā, un jau pirmajā gadā guva lielāko sasniegumu šīs komandas vēsturē - uzvarēja Latvijas kausa turnīrā, kas pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma/pavēles bija kļuvis par ļoti nozīmīgu turnīru, kurā piedalījās visas Latvijas futbola komandas. Kausa finālspēlē, kurā Vanderers ar 3:1 pārspēja Rīgas ASK, pirmos vārtus no 11 metru atzīmes guva tieši Šeibelis.

Pirmais Latvijas futbolists, kas sasniedza atzīmi - 50 spēles valsts izlasē. Bija Latvijas izlases kapteinis, tās rindās aizvadīja daudz spožu spēļu. Viena no spilgtākajām no tām bija 1936. gada 29. augustā, kad Šeibelis Baltijas kausa spēlē pret Lietuvu uzvaras vārtus guva spēles pēdējā minūtē. Tāpat Šeibelis guva uzvaras vārtus abās Latvijas Baltijas kausa spēlēs 1932. gadā. Tā kā Šeibelis bija izlases sastāvā arī pirmajā Baltijas kausa turnīrā, kuru Latvijas uzvarēja (1928), viņš bija viens no retajiem sportistiem, kas bija trīskārtējs šī turnīra uzvarētājs.

Futbolu turpināja spēlēt arī 2. pasaules kara laikā un arī pēc tā - trimdā Vācijā. Spēlēja Amerikāņu zonas latviešu izlasē (1946-1948), Valkas nometnē pie Nirnbergas. Pārstāvēja arī vietējo vācu futbola komandu ASN Pfeil (1948). Grāmatas "Futbols. Teorija, taktika, tehnika" (1939) autors - pirmais oriģināldarbs Latvijas futbola literatūrā. ASV kādu laiku strādāja par treneri Mineapolē, trenējot vietējo komandu Black Hawks.

Citos sporta veidos

Spēlēja galda tenisu (1948. g. Valkas nometnes izlasē).

Biogrāfija

Pilnā vārdā Alberts Žanis Šeibelis. Dzimis Sabilē krāsotāja (vēlāk - būvuzņēmēja) Oto Šeibeļa un viņa sievas Doras ģimenē.

Latvijas neatkarības laikā strādāja par šoferi - līdz 1934. gadam vadīja satiksmes autobusus, bet tad pārgāja uz Ķuzes saldumu fabriku, kurā vadīja kravas auto.

Bija precējies, sieva Leontīne Šeibele (dz. Grigoroviča, 1903-1965). Meitas Valija (prec. Krotenberga, dz. 1926) un Biruta (dz. 1931).

2. pasaules kara laikā nonāca Vācijā, 1944. gada novembrī bija Berlīnē, 1945. gada rudenī - nometnē Firtā, dzīvoja vienā istabā ar citu bijušo Latvijas izlases futbolistu - Frici Laumani. Pirmajos trimdas gados rakstīja par sportu Vācijas latviešu presē.

1949. gadā izceļoja uz ASV, apmetās Tusonā, Arizonā. Pirmos trīs gadus Amerikā strādāja slimnīcā - kā auto vadītājs, vēlāk kā mehāniķis. Turpinājumā strādāja kā skārdnieks pie bijušā rīdzinieka Krīgera. 1966. gadā no Tusoas pārcēlās uz Mineapoli. 1971. gada decembrī pārcēlās atpakaļ uz Tusonu pie meitas, miris ar smadzeņu trieku.

Izmantotie avoti

• Ulmanis A. Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā 1907-2009. Lielupes izdevniecība, 2010. ISBN 978-9984-563-05-3.
• Sabilē 1907.gadā kristīto saraksts, nr. 10, LVVA 235-15-341
• Alberta Šeibeļa iekšzemes pases lieta, LVVA 2996-18-8683
• Starts, 1934-05-15. Alberts Šeibelis - Latvijas labākais futbolists
• Sporta Pasaule, 1934-10-22. Alberts Šeibelis - V.Ķuzes futbola vienības sastāvā
• *Latvija, 1948-01-13. Alberts Šeibelis.
• Laiks, 1954-11-27. Vēstule par vēstuli.