Vaclavs Borduško

Vaclavs Borduško

Vaclavs Borduško

Personas dati
1914-10-03
Rīga
1999-10-14
Toronto, Kanāda
Pārstāvētie klubi
SezonasKlubs
1931-1932Reduta
1933-1934Rīgas Centrs (SSS)
1934Rīgas Wanderer
1935-1940Rīgas ASK
1940RDKA
1941RGK
1941Bekona eksports
1942-1943Rīgas ASK
Latvijas izlase
GadiSpēles (vārti)
1935-193925 (8)

Futbolista gaitas sāka Rīgas poļu sporta klubā Reduta. Pārstāvot strādnieku sporta komandu Rīgas Centrs, bija iekļauts SSS Latvijas izlasē. Kad pēc Ulmaņa apvērsuma SSS struktūras tika likvidētas, Borduško pievienojās Vanderera komandai. Spožākie viņa karjeras gadi bija trīsdesmito gadu otrajā pusē kā ASK futbolistam. Četrās pēdējās neatkarīgās Latvijas Virslīgas sezonās Borduško bija viens no visas līgas labākajiem vārtu guvējiem, bet ASK sastāvā - otrais rezultatīvākais aiz Aleksandra Vanaga, četru sezonu kopumā viņš Virslīgā guva 45 vārtus. ASK viņš pārstāvēja arī vācu okupācijas laikā, divas reizes kļūstot par Virslīgas uzvarētāju (1942-1943), kā arī uzvarot kausa turnīrā (1943).

Stabils Latvijas futbola izlases dalībnieks trīsdesmito gadu otrajā pusē, 1937. gada Baltijas kausa ieguvējs.

Pēc 2. pasaules kara latviešu futbola sekcijas vadītājs Lībekā (1945). Spēlēja trimdas latviešu izlasē (1946).

Biogrāfija

Dzimis Rīgā strādnieka Jāzepa (Osipa) Borduško (1870-1950) un viņa sievas Elizabetes Borduško (meitas uzvārds Zelenko, 1881-?) ģimenē. Borduško ģimene Latvijas pilsonībā uzņemta 1922. gadā. Vaclavam bija vecāks brālis Vladislavs (1901-?), māsas Leontīne (1903-?) un Viktorija (1905-?, prec. Rāga).

1935. - 1936. gadā 6. Rīgas kājnieku pulka saimnieciskajā daļā vecākā kurpnieka amatā, pēc obligātā kara dienesta iziešanas 1936. gadā, strādāja Sabiedrisko lietu ministrijā kā šoferis, vēlāk - kā kancelejas darbinieks. Vācu laikā - staļļu meistars Juglas manufaktūrā.

1944. gada rudenī devās trimdā uz Vāciju, tika nodarbināts kā laukstrādnieks Gersdorfā, Pomerānijā. 1946. gadā izceļoja uz Angliju, kur kopā ar citiem latviešiem dzīvoja un strādāja ķieģeļu rūpniecībā Bedfordā. Četrdesmito gadu beigās izceļoja uz Kanādu, apmetās uz dzīvi Toronto. Latvijā palika viņa sieva un meita Silvija. Miris Toronto, apbedīts Miķeļa kapos Rīgā.


Izmantotie avoti