Reduta

Latvijas poļu akadēmiskās biedrības sporta klubs "Reduta" (no 1935. gada - Biedrības "Poļu sporta klubs Reduta") tika izveidota 1928. gadā, uzreiz piesakot arī futbola komandu, kura spēlēja Rīgas meistarības B klasē. Līmeni augstāk (Rīgas 1. līgā jeb A klasē - atkarībā no tā, kā šo turnīru dēvēt) Reduta tika 1930. gadā, kad no šī turnīra tika atskaitītas Virslīgas vienību otrās komandas. Tā līdz pat Latvijas okupācijai 1940. gadā Reduta turpināja spēlēt Rīgas 1. līgā, sākotnēji esot viena no vājākajām komandām tajā, bet vēlāk kļūstot par stabilu vidusmēra vienību šajā līmenī.

Savas pēdējās spēles Reduta aizvadīja jau okupācijas apstākļos, spēlējot Rīgas čempionāta 1. līgas turnīrā, kuru tā iesāka ar trim uzvarām, bet turpinājumā vairs tik spoži tai negāja. Pēdējo spēli savas pastāvēšanas vēsturē Reduta aizvadīja 1940. gada 6. oktobrī, ar 7:2 pārspējot LSB vienību, četrus vārtus gūstot V. Zaļeskim, bet 3 - Kšižanovskim.

Laika gaitā Reduta izaudzināja divus Latvijas izlases futbolistus: Vaclavu Borduško un Franci Krupšu. Kamēr Borduško savus slavas gadus piedzīvoja jau pēc pārejas uz Virslīgas komandu, Krupšs kā Redutas futbolists pat paspēja debitēt Latvijas izlasē. Protams, viņi nebija vienīgie spēlētāji, kas no Redutas pārcēlās uz panākumiem bagātākām vienībām. Tā Jāzeps Butkevičs aizvadīja 3 sezonas JKS Virslīgas komandā (1935-1937, pēc tam atgriezās Redutas rindās), Vladimirs Šeino Virslīgā spēlēja kā Rīgas Vanderera futbolists, bet Mežvinskis - ASK.

Neskaitot jau uzskaitītos, Redutas laika gaitā ievērojamāko futbolistu vidū būtu manim vārtsargi Samovičs, Aleksandrs Žandarovičs un Adamovičs, kā arī laukuma spēlētāji Mackevičs, Francis Nedzveckis, J. Zaļeskis, V. Zaļeskis, Kšižanovskis, Aserstarks (1938./39. gada jaunatnes līgas labākais vārtu guvējs), Dubņickis.