Kazhes pierakstu burtnīca

Ārprātīgi paredzama filma. Jau no pirmajām minūtēm bija skaidrs, ar ko tas viss beigsies. Nu, labi, nebija gan. Lai nu ko šai filmai nevar pārmest, tad tā ir prognozējamība. Filma ir stāsts par Stefanu, kura spēju vidū nav spējas atšķirt nomodu no sapņiem. Faktoloģiskais materiāls ir aptuveni sekojošs: Stefans atbraucis uz Franciju no Meksikas, kur viņš līdz nesenam laikam dzīvojis pie sava tēva (kurš nu ir miris) un tagad atgriezies viņš ir pie mātes Francijā. Stefans jūtas esam mākslinieks un grib veidot dizastroloģijas kalendāru - ar katra mēneša lielākajām katastrofām. Viņš tiek iekārtots darbā kantorī, kur tiek gatavoti lietotāju iesūtītu bilžu kalendāri - lielākoties ar dzīvniekiem vai plikām sievietēm. Sevišķu gandarījumu, prognozējami, viņam šāds darbs nesniedz, turklāt kolēģi arī ir tādi dīvaini. Stefans iepazīstas ar savu kaimiņieni Stefāniju, taču sākumā viņu vairāk ieinteresē Stefānijas draudzene Zoja, bet pēc tam Stefānijai zūd interese par Stefanu (pēdējais apgalvojums vairs nav īsti precīzs). Paralēli tam Stefans sapņo un arvien sliktāk saprot, kas ir sapnis un kas nav. Viņš vada savā galvā notiekošu televīzijas programmu, kurā tiek izspēlētas Stefana dzīves situācijas un kurā arī tiek pagatavota miega recepte. "The Science of Sleep" nav filma, kura ir jāsaprot. Tā ir filma, kura ir jāizjūt un kura ir jāizbauda. Mēģināt domāt, kas ko nozīmē, kas kā attīstīsies, šajā gadījumā ir pilnīgi neauglīgas nodarbes un arī nevajadzīgas. Šeit upes mēdz būt no celofāna, lupatu zirgs var galopēt, jo tajā iesaistīta haosa teorija, Duke Ellington var pārvērsties par Duck Ellington un vispār tas ir sapnis. Lieliski dīvaina filma!