Kazhes pierakstu burtnīca

Pēc "Bottle Rocket" noskatīšanās beidzot varu pavēstīt - tagad esmu redzējis visas Vesa Andersona pilnmetrāžas filmas. Protams, patiesība ir tāda, ka šo filmu sevišķi daudz kopumā nav (5), bet mans sasniegums paliek. Šī filma turklāt ir zīmīga ar to, tā vienlaikus bija pilnmetrāžas kino debija ne vien Andersonam, bet arī brāļiem Lūkam un Ovenam Vilsonam. Jāatzīst, ka tā arī ir šis filmas lielākā vērtība - šī debija, jo pati filma par fantastisku veiksmi nosaucama nav. Filma stāsta par trim dīkdieņiem - Dignanu, Entoniju un Bobu, kuri mēģina kļūt par "nopietniem" zagļiem. Bet viņiem nav nekādu īpašību, kas atļautu cerēt, ka noziedzības ceļš viņiem varētu nest kādu dižu labumu. Dignans ir labs plānotājs, bet tādā ziņā, ka viņš plāno daudz, nevis plāno labi, bet pārējie vispār īsti nezina, ko viņi grib. Un tad vēl Entonijs ieķeras paragvajietē Inesē, kas nerunā angļu valodā, tā ka izskaidroties ar mīļoto sievieti viņam nākas, izmantojot tīņa Rokija tulka pakalpojumus. Šajā filmā redzamas iedīgļa līmenī gandrīz visas Andersona filmu iezīmes, bet šeit tas patiešām ir tikai iedīglis. Var jau redzēt, ka viņa komēdiju maniere atšķiras no tā, kā šādas filmas parasti veido, bet viņš pats šo savu formu vēl īsti nav savaldījis un jāatzīst, ka diezgan liela filmas daļa ir salīdzinoši garlaicīga. Jā, pa brīžiem ir patiesi asprātīgas situācijas, bet kopumā filma šķiet tāda kā pārāk nenopulēta, īsts indie kino, kas plašākām auditorijām vēl nav nobriedis, talantu var redzēt, bet tas vēl nav īsti labi izmantots. Andersona komēdijas vienmēr ir mazliet tāds kā izaicinājums skatītājam, bet šī filma veido pārāk lielu "WTF" jautājumu gandrīz visu laiku - proti, tu nesaproti, kāpēc tev vajadzētu smieties. Par īstu neveiksmi es šo filmu nenosauktu, bet cilvēkam, kas izlēmis iepazīties ar Andersona veikumiem kino jomā, es noteikti to neieteiktu kā Entry Point šī režisora darbos. Kas ir interesanti, ka Lūks Vilsons šajā filmā spēlē galveno lomu, aizēnojot savu brāli Ovenu (kas toties piedalījies filmas scenārija tapšanā), kamēr vēlākā karjera Ovenam neapšaubāmi iegrozījusies veiksmīgā nekā Lūkam. Viena lieta gan mani mazliet pārsteidz - brāļu Vilsonu talants ir acīmredzams, bet izņemot Andersona filmas, viņi principiāli piedalās gandrīz tikai un vienīgi absolūtos komerciālos mēslos, izteiktās lielās naudas iekasēšanas komēdijās, spēlējot stipri primitīvas un bezjēdzīgas lomas.