Ieejot jaunajā tūkstošgadē, "Sparks" droši zināja, kas cilvēcei ir nepieciešams vairāk par visu. Un kas tas varētu būt? Protams - pauti! Turpinot savu celiņu deju mūzikas lauciņā, "Sparks" radīja pārsteidzoši baudāmu ierakstu tādā stilā, kādā principā man ieraksti nemaz nevarētu patikt.
Sākas tas ar dziesmu "Balls", kurā brāļi pauž viedo atziņu, ka jebkādu panākumu atslēga ir kārtīgi pauti. Nopietna reklāma, es pat teiktu:
Others will respect you Others will elect you They`ll accept your calls Others will desire you They may not admire you But they will admit You do transmitBalls
Turklāt, kas ir īpaši labi - dziesma ir arī super lipīga, ne tikai saturā asprātīga. Un to saku es, kam principā jebkāda elektroniskā mūzika parasti šķiet nepieņemama.
Nākamajā dziesmā Rasels Maels mums atklāj noslēpumu, ka viņš patiesībā ir "More than a sex machine". Tai seko odai Šeherezādei, kurā vienkārši super satraucoši mijiedarbojas absolūti moderns sintezators ar absolūti klasiskām vijolēm.
Tad nāk kārtējais pārsteigums - dziesma, kurā brāļi Maeli slavē kompāniju "Аэрофлот", dziesmā, protams, neiztrūkst sieviete, kas krieviski runā kā tipiska Holivudas filmu krieviete - kā palaistuve, kurai par krievu valodu, protams, nav nekādas sajēgas. Pēc tam, kad lidojums beidzies, Maeli pavēsta, ka šobrīd ir klusums pirms vētras. Un kaut kādā mērā viņiem, protams, bija taisnība - visai drīz par ASV prezidentu kļuva cilvēks vārdā George W. Bush, tad nāca 9/11 un karš pret terorismu, kas turpinās vēl šodien.
Turpinājumā ar "How to get your ass kicked" Sparks dod instrukcijas, kā sasniegt šo īpaši vilinošo rezultātu. Ar "Bullet Train" Sparks apdzied vienu no tehnokrātiskā hiperātruma laikmeta iemiesojumiem - ātrvilcienu. Tad viņi pāriet pie tēmas, kuru jau pirms vairāk nekā 30 gadiem ar "Substitute" labi izteica "The Who" - par to, ka viss, ko varonis piedāvā, ir tikai viltojums, butaforija (ieskaitot pašu dziesmu, kura esot nopirkta Honkongā), un arī:
You keep thinking that you`re really holding hands Sorry, that`s no hand It`s a knock off
"Irreplaceable" atkal ir viens no ieraksta augstākajiem punktiem, kad Sparks atkal atsakās no savas jokdaru reputācijas. Bet vai "It`s Educational", kas man liek domāt par Chemical Brothers depresīvu dienu būtu vājāka? Un beidzas tas viss uz tik cukuraini saldas nots ar "Angels", kur pat vārds "fucking" izklausās tik salds un jauks:
I heard the angels call your name They feel ashamed They feel ashamed Because you look so fucking good
Es nekad mūžā nebūtu iedomājies, ka es varētu iefanoties par šāda stila ierakstu, bet tā tomēr ir noticis - man jānoņem veloķivere "Sparks" priekšā un jāatzīst, ka 2000.gadā viņiem padevās tāds fucking comeback, ka bail! Un ja ņem vērā to, ka Raselam šajā ierakstā ir 45 gadi, bet Ronam - 55, man šķiet gandrīz neticami, ka viņi spēj būt tik fucking awesome un moderni, nevis veģetēt uz veciem panākumiem!