Tā kā zināju, ka pa Slokas ielu satiksme šodien nenotiks, aizgāju uz autobusa/trolejbusa pieturu Vīlipa ielā (trolejbusi gan laikam arī nekursē). Vispirms redzēju pabraucam garām un nepieturam 53. autobusu, kurš pa turieni parasti nekursē. Tad nāca 21. autobuss (kādreizējais 38.) - stipri vien pilns, cik var noprast, vairums Imantas ļaužu izmanto tieši to. Izlēmu iekšā nekāpt - cerībā, ka nākamais autobuss būs tukšāks. Vēl pēc pāris minūtēm nāk 4. autobuss - vispār gandrīz bez pasažieriem, apsēdos kā tāds kings. Satiksme perfekta - mašīnu gandrīz nav, nekur nekādas aizķeršanās. Interesanti bija braukt gar Slokas ielu - tā ir vienkārši pārbāzta ar policistiem, kas tur stāv ik pēc 5-10 metriem. Uzvaras bulvāra un Slocenes krustojumā arī interesanti - šķērsām nolikts mentvagons, bloķējot vienu joslu. Menti staigā pa ielas vidu, traucē satiksmi, sarunādamies ar otrā malā esošajiem biedriem. Periodiski ik pēc 10-15 metriem šamie stāv arī Uzvaras bulvārī līdz Akmens tilta sākumam. Uz tilta gan viss mierīgi. Uz tilta pilnīgs tukšums - gājēji laikam iet baidās, bet mašīnām braukt noliegts. Iebraucam centrā, gan krastmala, gan 13. janvāra iela gandrīz kā izslaucītas, vispār tik maz mašīnu centrā, manuprāt, parasti nevienā nakts stundā nemēdz būt. Izkāpju pie Coca-Cola plaza laukā, dodos Čaka ielas virzienā. Visām šķērsielām kaut kur pa vidu izvietoti dokumentu pārbaudes posteņi, pie kuriem veidojas jau rindas (sajūta bišķi tāda, it kā aiz žogiem un posteņiem atrastos kāds geto). Čaka iela šodien ir Rīgas centrālais bulvāris, visa cilvēku plūsma pamatā notiek tieši tur (droši vien tāpēc ka Barona iela līdz Elizabetes ielai ir slēgta). Vairāk nekā ievērojama, ko ziņot nav. Rīgā pagaidām viss mierīgi, nevienu NATO blēdi vēl nemana. Bet vispār šitie policijas daudzumi tomēr liek domāt, ka ārpus Rīgas šodien ir noziedznieku paradīze. Un vēl es domāju - vai patiešām kāds tic, ka visiem šiem drošības pasākumiem ir jēga? Manuprāt, profesionāliem ekstrēmistiem apčakarēt vairākus simtus Latvijas policijas un armijas ļaužu tādā mērā, lai varētu nokļūt pietiekami tuvu kādai lielai šiškai, varētu nemaz tik grūti nebūt. Tas, ka viss šodien un rīt noritēs mierīgi, līdz ar to būs mazākā mērā drošības pasākumu, bet lielākā - miera traucētāju trūkuma - rezultāts.

Vakardien skatītā "Barnyard" un tā tesmeņaino buļļu iespaidā man radās tēma, par kuru gribētos mazliet izteikties.

Šodien kļuvu par aculiecinieku noziegumam ļoti nelielos apmēros. Proti, redzēju, kā RIMI pārdevēja vienai gados vecākai sievietei izdeva par vienu santīmu mazāk nekā vajadzēja un iztrūkstošo santīmu iešmugulēja kasē nevis pie viensantīmniekiem, bet citā nodalījumā (varētu būt, ka pie čekiem). Vai tas, ka es šo noziegumu neatklāju, būtu uzskatāms par bargu pārkāpumu? Savā ziņā - jā, varbūt tai sievietei šis santīms bija svarīgs. Bet visticamākais - es būtu sevi izstādījis kā pilnīgu muļķi. Līdz ar to es tomēr esmu kļuvis par līdzdalībnieku.

Jau kādu laiku novēroju dīvainu parādību, kas gan patiesībā nemaz nav dīvaina. Proti, mums darbā ir lifts, kuram "pieturas" atrodas nevis stāvos, bet starpstāvos. Lifts iet tikai līdz 4.5 stāvam, mana darba vieta - 5. stāvā, līdz ar to man neizbēgami sanāk pusstāvu noiet ar kājām (īstenībā gan vismaz 50% gadījumu liftu vispār neizmantoju). 4.5 stāva pieturā regulāri kāpj ārā cilvēki, kuriem darbs neatrodas vis tur kur man, bet 4. stāvā. Es visu laiku nevarēju saprast - a kāpēc viņi nebrauc līdz 3.5 stāvam un nekāpj ārā tur? Zinot to, ka lifts patiesībā mums nav no ātrajiem, kāda jēga nobraukt lieku stāvu? Tikai šodien beidzot sapratu pašsaprotamo: ka nokāpt lejā pusstāvu ir vienkāršāk nekā uzkāpt šo pusstāvu augšā. Un tagad man radies jautājums: kas pasaulei ir "enerģētiski" izdevīgāk: lai cilvēks patērē mazāk spēku, ejot pa kāpnēm, rezultātā patērējot mazāk pārtikas enerģijas atgūšanai; vai - lai lifts nobrauc par vienu stāvu mazāk?

Cik reizes katrā bītlu albumā parādās vārds LOVE:

Piezīme: šo informāciju ieguvu šonakt sapnī, līdz ar to tās precizitāte varētu pieklibot.

Šodien bija burvīgs rīts, kas sākās 5:30 ar modinātāja zvanu (patiesībā - 3 modinātāju zvaniem). Viss apkārt piesnidzis, ilgi tīrījām mašīnu, lai varētu braukt. Slokas ielā īsta slidotava, domāju jau, vai vispār varēsim kaut kur ātrāk par 40-50 pabraukt. Tomēr D-pils šoseja bija tīri ok un pamazām "ieskrējāmies". Prikolīgākais, ka kādus 20 kilometrus aiz Rīgas robežas sniega vairs nebija (tikām mums pie mājas vismaz 10cm bija gan). Satiksme, protams, nekāda lielā nebija. Pirms doties uz Madonu, iebraucām Bērzaunē "īpašumā", lai sataisītu tam kādus foto. Izrādījās, ka mērnieks nebija melojis - stigas tur patiešām ir izcirstas un ziemā (Bērzaunē atkal vismaz 1 centimers sniega bija) viss izskatās visnotaļ glīti. Tad uz Zemesgrāmatu, gribam iesniegt doķus. Vispirms 10 minūtes nākas nogaidīt, jo darbinieces savā starpā pļāpā un klientus nepieņemt. Tad mūs beidzot ielaiž. Pretī sieviete pusmūža gados, izteikti nelaipna. Paziņo - bet jums tak robežu plāns tikai nupat izgatavots, un jums nekāda lēmuma no Zemes dienesta nav, ejiet prom. Mēs jautājam - kāda lēmuma, mums visi papīri Zemes dienestā jau bijuši, viss, ko šie atdeva, te ir? Tā saka: nu, protams, jums Zemes dienests robežu plānus apstiprināja, bet galīgo lēmumu jūs taču neesat pieteikušies saņemt. Kādu vēl galīgo lēmumu? "Ejiet uz Zemes dienestu, tā ir cita iestāde, mēs jau par to neko nezinām" (Zemes dienests atrodas tajā pašā ēkā blakus durvīs). Liene mēģina vēl strīdēties, ka mums ir visādi lēmumi no pagastiem, bet tiek diezgan izteikti atšūta, es jau eju prom. Ejam uz Zemes dienestu - tur pretī atkal pusmūža sieviete, mazliet nelaipnāka par iepriekšējo. No kategorijas: ko jums vajag, ejiet prom.

Pasts

Šonedēļ iznākusi vesela virkne albumu, kurus vajadzētu dabūt, būtiskākie no tiem ir:

Sastāvdaļas: