Kazhes pierakstu burtnīca

Par godu tam, ka bija paredzams gaajiens uz filmas "Inside Deep Throat" preses seansu, noskatiijos arii pashu oriģinālo "Dziļo rīkli". Ja nu kāds nav dzirdējis, tad tā ir porno filma, kas nopelnījusi 600 miljonus dolāru (ar budžetu 25`000). Jāatzīst, ka porno noteikti nav tas kino žanrs, kurā sevi varu uzskatīt par ekspertu. Īpaša laba man gan konkrētā filma nelikās, bet varbūt arī tāda bija. Absolūti nezinu, kā atšķirt labu porno no slikta porno. Ā, nu, protams, jāņem vērā, ka tas ir vecs porno, no kā izriet, ka krāsas ir vienkārši pretīgas. Gluži profesionālu aprīkojumu šādu filmu veidotāji atļauties nevar. Toties tā bija pirmā porno filma, ko esmu noskatījies kopš apmēram pamatskolas laikiem. Šaubos gan, ka turpmāk pievērsīšos šai kino branžai daudz nopietnāk. Un vai tu, manu dārgo lasītāj, pazīsti pat vairākus desmitus pazīstamākos porneņu aktierus?

Patiesību sakot, šoreiz gan Vilijs Vonka un Šokolādes fabrika. Noskatījos oriģinālo filmas versiju un atzinu to par itin tizlu esam. Baigākais mūzikls, turklāt šoreiz neapšaubāmi filma bērniem. Rezultātā jau otro reizi pacēlu savu vērtējumu jaunajai ekranizācijai - nu jau tas sasniedzis 8.5 (pirmo reizi pēc noskatīšanās kinoteātrī). Ok, saprotu, ka 1971. gadā filmas veidotājiem nebija tehniski tādu iespēju, kādas ir 2005. gadā, bet filma patiešām tizla itin pamatīgi. Toties noskaidrojās viena lieta - pēc šīs filmas veidota Lienčai itin labi zināmā "Futurama" epizode ar "Slurm" rūpnīcu - pat Oompa Loompas vecajā filmā ir oranži ar zaļiem matiem - gluži kā vēlāk "Fjučerāmā". Tas gan laikam ir vienīgais pozitīvais, ko varu par šo filmu pateikt.

Izlasīju kāda anarhista Augusta Strindberga (19. gs. zviedru rakstnieks) grāmatu, kaut arī tā pati man ne pārak patika, bet te būs viens visai savdabīgi citāti ar maniem paskaidrojumiem tiem, kam slinkums noprecizēt pašiem no šīs grāmatas.

Kāds jauks atgadījums: šodien man bija iekš "Saules pulksteņa" jāintervē kāds Stephen Young, kas vada tādu firmu kā "KPMG Baltics". Pēc intervijas braucu lejā ar liftu, tas kaut kā pēkšņi sāka bez maz vai krist un mani izlaida laukā -1. stāvā. Izrādījās, ka visi, lai tiktu ārā, kaut kādam aparātam pārlaižas speciālas kartes. A man tādas, protams, nav. Jautāju apsargam, ko darīt. Šis, Latvijas apsargu stilā, pateica, lai velkos atpakaļ uz augšu un sarunāju, ka KMPG pārstāvis mani pavada uz leju. Lifts, protams, nestrādāja. Nācās vien vilkties uz 14. stāvu ar kājām. Tur man kāda darbiniece pateica, ka 1. stāvā gan jau tāpat tikšu laukā. Ar kājām atpakaļ uz 1. stāvu, tur, kamēr neviens man nepievērsa uzmanību, izšmaucu laukā.

Nu beidzot arī es esmu noskatījies "Čārliju un šokolādes fabriku". Ja godīgi, palika kā teiktu krieviski, вдуякое впечателние. Nenoliedzami, viss ir ļoti skaisti un burvīgi, taču filmas temps man likās mazliet par gausu. Tā kā filmas mērķauditorija tomēr vairāk vai mazāk ir bērni, gribētos vairāk dinamikas un jēdzīgāku sižetu. Ok, pirmā daļa, pirms Šokolādes fabrikas, ir ļoti laba - visi tie amizantie bērni utml. Tāpat šokolādes fabrikā ir daudz lielisku epizožu - vāveres utml. Bet sižets? Apmēram stundas laikā, ko Čārlijs pavada ciemos pie mistera Džeksona, ir kādi 5-6 notikumi, kas Bērtoniskā manierē ir maksimāli izstiepti.

Šodien par godu tam, ka nule man tas ir ļauts, un tam, ka jūtos daudz maz normāli, sēdos pie automašīnas stūres bez neviena blakussēdētāja, kas pildītu oficiālā instruktora funkcijas. (ja, protams, ignorē to, ka Lienča uzvedās kā riktīgs instruktors, tikai viņai nebija pedāļu). Tā kā vajadzēja viņu aizgādāt uz mājām, bet man vajadzēja atgriezties vakarā Rīgā (turpināt klepot vienatnē, nevis baciļot Lienču), paķērām līdzi arī manus vecākus. Brauciens izvērtās salīdzinoši mierīgs, man pat neviens ne reizes neuzpīpināja, bet es - nenoslāpu, neslīdēju atpakaļ, nestāvēju pusstundu, mēģinot pārkārtoties uz citu joslu. Protams, vēl ilgs laiks paies, līdz es braukšu patiešām labi, taču vismaz man pašam ar sevi braukt nav bail. Un tas jau arī nav tik maz :)

Jau minūtes 5 mani moka kāds jautājums - vai jebkurš cilvēks ir potenciāls slepkava? Es nedomāju par situācijām, kurā cilvēka nonāvēšana būtu vairāk vai mazāk attaisnojama - pašaizsardzība, negadījums (pie kura neesi vainīgs), neizbēgamība (piem., mirsi tu vai mirs kāds cits), karš (kas gan ietilpst iepriekšējā), utml. Bet - vai jebkurš cilvēks būtu gatavs nogalināt naudas dēļ. Protams, es šaubos, ka ikviens būtu gatavs nogalināt svešinieku par 100 Ls, 1000 vai tamlīdzīgu summu (vismaz ceru, ka nevienu šādu cilvēku es nepazīstu). Arī par miljonu noteikti ne katrs ir gatavs uz slepkavību - kā zināms, miljons ir tikai skaista summa, bet kā Toms Krūzs tu par šo summu mūžu nenodzīvosi. Bet, piemēram, par 10% Apvienoto Arābu Emirātu naftas?

Svētā divvienība neapšaubāmi ir alus un Linux. Ķerties pie otrā bez pirmā ir kā ieiet baznīcā repera biksēs. Lietot alu bez Linuxa ir alkoholisms. Ja nu vienīgi krogū. Vai skatoties futbolu. Vai arī labā kompānijā. Vai ja ir bēdīgs noskaņojums. Vai ja gribas alu. Bet citādi alus bez Linuxa liecina par to, ka tu pamazām sāc nodzerties.

Droši vien, redzot, ka iet šis saits, var saprast, ka man atkal ir parādījies dators. Bet tas jau nenozīmē, ka viss ir tagad skaidrs un tīrs. Proti, kamēr nav zināms, vai atdzīvināsies mana mātesplate, jau ir parādījušies pāris jautājumu. It īpaši tie aktualizēsies, ja mātes plati atdzīvināt izdosies.

Šodien bija teorijas eksāmens CSDD. Notērēju uz to vismaz 10x vairāk laika, nekā tas bija vērts.