Miniatūra

Pa radio skanēja Joy Division “Love will tear us apart”. Ignats uz mazliet norūsējušās pannas cepa vakardien vārītos kartupeļus. Kaut gan kartupeļi pirms cepšanas bija sadalīti (sagriezti), tā nebija mīlestība, kas tos sadalīja, bet gan virtuves nazis. Nekāds dižais baudas divīzijas cienītājs Ignats nebija, tad jau labāk viņam patika cepti kartupeļi.

Šis varētu izrādīties visgarākais apraksts tik īsam braucienam, kādu līdz šim esmu rakstījis, taču vismaz šoreiz ceru, ka neko būtisku nepiemirsīšu. Neliels vēsturisks ieskats: man kā Delfu tehnikas sadaļas redaktoram tika piedāvāts piedalīties bezvadu tehnoloģiju (galvenokārt) kompānijas CISCO jaunas produktu līnijas prezentācijā Bratislavā, izmaksājot ceļu un viesnīcu. Tā kā: a) mani tas interesē; b) man patīk ceļot; c) Bratislavā nekad neesmu bijis; d) visvairāk man patīk, ja man nav pašam par savu braucienu jāmaksā, es, protams, neatteicos. Līdz ar to es devos īsākajā savas līdzšinējās dzīves ārzemju brauciena: otrdienas rītā izlidoju uz Kopenhāgenu, no tās uz Vīni, tad ar autobusu uz Bratislavu (jo tur nav normālas lidostas) un nākamajā rītā atpakaļ uz Vīni un tad ar tiešo reisu uz Rīgu.

Pamatots sašutums par satversmi:

Raksturīgs tas, ka ejot uz lekcijām ir jāuzrāda kartona kartiņa, kas pilda caurlaides funkcijas. Šodien (otro reizi sešos mēnešos) biju caurlaidi aizmirsis. Sargs, kas mani pēc izskata kā studentu atpazina, mani negribēja laist iekšā, piekodinot, lai trešās reizes nebūtu, turklāt tādā itin nelaipnā formā.

“Skrūve ir visa pirmsākums,” padomāja Pēteris Līvlunds, savos mazliet taukainajos un viegli tuklajos, taču kopumā labi koptajos pirkstos virpinādams apmēram puscentimetru garu krustiņa veida skrūvi ar neasu galu. Konkrētais skrūves eksemplārs bija palicis pāri pēc tam, kad Pēteris Līvlunds bija salicis atpakaļ kopā savu daudz cietušo datoru.

Šorīt atnāku uz darbu - skatos, man uz galda vēstule. Nav jau tur nekā brīnumaina - reizēm gadās, ka mani rakstiski uzaicina uz kādu preses konferenci, uz Ziemassvētkiem pat kaut kāds dīvains disks ar liftu muzāku bija atgādāts. Taču šoreiz pavisam savdabīgi - uz aploksnes attēlots firmas "Trigers" logotips - liela skrūve. Attaisu vaļā - mani aicina uz jauna veikala "1000 skrūves" atklāšanu. Es, protams, neesmu nekāds skrūvju pataloģisks pretinieks, bet es patiešām nesaprotu, vai šie cilvēki cer, ka Delfu sadaļā "Tehnika" tiks rakstīts par skrūvēm? Protams, skrūves nav gluži ar daiļdārzniecību saistītas un varbūt sadaļā "grūtniecība" tām vietas nebūtu, bet, manuprāt, tikai troglodīti uzskata skrūvi mūsdienās par tehnoloģisku sasniegumu.

Šonakt no Kaspara Dimitera iegādājos pusdienas plastmasas šķīvī. Divas porcijas kartupeļu frī maksāja ap septiņiem latiem - baigi neekonomiski. Dīvaini, kāpēc tieši no K.D. un kā es zināju, kā viņš izskatās?

Tas, kas tur zemāk par Rūdigeru, tas nav nekas, salīdzinoši ar to, kādu e-pastu salīdzinoši nesen (2005. gada 1. decembrī) saņēma pasaulslavenās grupas "Textūra" dalībnieks Gačais:

http://www.tvnet.lv/resources/dating/profile.php?id=9701753