Kazhes pierakstu burtnīca

1984.gads Padomju Savienībā. Tas nav gluži Orvela 1984.gada kvalitātē, jo iztrūkst pietiekami kvalitatīvs Lielais Brālis, bet diži dzīvespriecīgāks tas gan nav. Rit bezjēdzīgais karš Afganistānā, un dzīve pašā Savienībā nav diži sakarīgāka.
Šī filma mani visvairāk pārsteidz ar to, ka tā ne tikai tika uzņemta, bet pat iznāca uz ekrāniem - mūsdienu Krievijā tomēr ar vārda brīvību tā ir, kā ir, un kino, kas kritiski ataino padomisko pagātni, nu jau vairs nav gluži tāda norma, kā tā bija deviņdesmitajos.
Lai arī tas kaut kā šķiet sarežģīti, mēģināšu atstāstīt sižetu. Čalim un meitenei paredzēts doties kaut kādā izbraucienā, taču čalis vakarā izdomā vēl aizbraukt uz diskotēku, kur viņš sastop meitenes draudzeni, sāk ar viņu meņģēties, tajā vietā, lai pēc diskotēkas braukt mājās, viņš izlemj aizbraukt pēc šmigas, nonāk visai nejaukā vietā, kur pārdzeras, un kamēr viņš ir atrubonā, meitenei savā pārziņā pārņem kāds tur pagadījies maniaks, kas vienlaikus ir arī milicis. Vēl tajā pašā mājā paviesojas kāds zinātniskā ateisma pasniedzējs, kurš patiesībā nav draņķīgs cilvēks, tikai drusku gļēvs. Ā, droši vien vajadzētu paskaidrot, kas ir "Krava 200" - šādā koda vārdā dēvēja (vismaz filmā, nezinu vai realitātē) no Afganistānas mājup sūtītos kritušos karavīrus zārkos, un tieši par "Kravu 200" pārvērties maniaka sagūstītās meitenes (ja kas - rajona kompartijas šefa meitas) līgavainis. Konkrētā detaļa gan man šķiet apšaubāma - cik zinu, padomijā korupcija bija pietiekama, lai ne tikai partijas šišku bērnu otrās pusītes, bet pat daudz attālākas no nopietniem cilvēkiem personas varētu izmantot blatu un nenonākt īpaši sūdīgajās vietās.
Šo filmu ir iespējams skatīties vismaz divos veidos - kā šausmu filmas un komēdijas briesmīgu apvienojumu, kuras galvenais mērķis ir tevi kā skatītāju šokēt. Un kā ļoti melnu skatījumu uz dzīvi padomijā un tur notiekošajiem procesiem - kur katrs cilvēks dzīvo savā personīgajā vājprātā un visa eksistence veidojas uz šo vājprātu krustpunktu līnijām. Būtu pārspīlējums teikt, ka man šāds kino ļoti patīk - daļa līdz "gore" sākumam bija tīri ok savā satīrā, bet daudz no tur rādītā manai gaumei ir vienkārši par slimu, lai es varētu kaut ko šādu izbaudīt. Un pilnīgi noteikti, lai arī filma principā ir laba, es to nevēlētos skatīties atkal.