Kazhes pierakstu burtnīca

Šo grāmatu izlasīju jau pirms laba laika, bet nekādi nesaņēmos uzrakstīt aprakstu. Vai šovakar būs īstā reize? Nav svarīgi, jo vienmēr ir īstā reize.
Patiesībā apstākļi grāmatas lasīšanai bija visai atbilstoši - jo būtībā jau šī grāmata stāsta par ceļojumiem un tieši ceļojumā es to lasīju. Saprast to, cik daudz tajā aprakstītā ir paša autora pieredzētais (jo viņš bija vienlaikus jūrnieks un profesionāls rakstnieks), ir visai grūti un to es patiesībā arī sevišķi necentos. Grāmatas saturu veido vairāki garāki un īsāki stāsti, kuru saturā reizēm parādās padomju ideoloģiskais sviests (bet visai pieciešamos apmēros), reizēm - padomju ideoloģijai ne gluži atbilstošas lietas (piem., visai daudz uzmanības tiek veltīts kuģa kapteiņa ārpuslaulības sakaram ar kādu apkalpē strādājošu sievieti - tas jau nekādi nav sociālisma ideāliem atbilstoši), vispār jāatzīst, ka rakstīja Koņeckis visai saistoši un lasāmi pat tad, ja aprakstītie notikumi nav nekas tik ļoti aizraujošs (reizēm ir aizraujošs, reizēm nav, bet uzrakstīts viss ir tā, ka lasīt tāpat ir interesanti). Vismaz sestdienas rītā, ko pavadīju uz lodžijas Odesā, gaidot kamēr pamodīsies mani izmitinājusi meitene, grāmata izlasījās teju vai vienā pūtienā. Pašu grāmatu gan uz Latviju atpakaļ neatvedu, jo centos pamazām atbrīvoties no liekā svara ceļojuma laikā, un tā kā ar lieko svaru es nedomāju savu dzīvsvaru, bet nevajadzīgas mantas, tad šī kļuva par vienu no tām.