ka ārpus galvaspilsētas viņiem ceļi ir daudz labāki nekā tajā iekšā (gluži otrādi nekā pie mums). Otrkārt, ne visur Slovākijā izskatās kā pēckara zonā (lai arī pamatīga nosliece visur sabūvēt ļoti neestētiskas rūpnīcas viņiem ir gan).

Atstājuši tantes māju (noslēpuši maisiņā viņas iedotu ābolu strūdeli un paņēmuši viņas Normundam dāvātu džemperi), devāmies apskatīt to brīnumu, ko sauc par Minimundus – ēku modeļu parku. Kad izrādījās, ka par ieeju parkā no studenta tiek prasīti 11 eiro, izlēmām iekšā tajā neiet. Formāli var teikt, ka Minimundus esam redzējuši – vismaz Eifeļa torņa un Berlīnes televīzijas torņa modeļu virsotnes mēs varējām pāri sētai apskatīt. Līdz ar to, būdami sašutuši par šādu attieksmi, arī Klāgenfurtei kā pilsētai izlēmām laiku neveltīt, bet devāmies uzreiz tālāk – uz Grācu.