Kazhes pierakstu burtnīca

Sevi uzskatu par cilvēku ar pieņemamām zināšanām gramatikā. Atzīstu, ka bieži man runā un rakstībā iezogas dažādi piesārņojumi no citām valodām, mēdzu grēkot arī ar nevārdu popularizēšanu (piemēram, neviļus iepinot tekstā vārdu eņģēns), tomēr ir latviešu valodas brīnumi, kuri man īpaši kož acīs un ausīs, neatkarīgi no tā, kas un kur tos lieto, vienmēr vēlos izlabot:

Vakar, braucot no Pedvāles, risinājām jautājumu, kā gan latviski pareizi būtu dēvēt magnātus (piemēram, naftas magnātus). Skaidrs, ka vārds "magnāts" ar sevišķu latvisku labskanīgumu neizceļas. Tik daudz izdevās secināt, ka "magnātam" varētu būt saistība ar "magnus" jeb lielais, varenais iekš tās latīņu mēles. Tālab tika izteikti piedāvājumi dēvēt attiecīgam stāvoklim atbilstošus cilvēkus par naftas lielskungiem vai naftas bajāriem (Wikipedia skaidro, ka ar "magnatus" latīņu valodā apzīmējot augstmani vai pavēlnieku). Taču zināms, ka mūsdienās latviešu valodā darina arī diezgan daudz jaunvārdu un īpaši izslavēti ir datorterminu kaldinātāji. Tieši šiem ļaudīm arī cenšos līdzināties, un piedāvāju magnātus turpmāk saukt par "daudzeņiem" vai "daudzekņiem" (tādā ziņā, ka viņai attiecīgās lietas ir daudz).