Kazhes pierakstu burtnīca

Es neesmu viens no tiem, kam pēc skolas beigšanas paliek par to vislabākās atmiņas. No tiem, kas iegriežas savā vecajā skolā arī tad, kad tas nav nepieciešams. No tiem, kas par visu vairāk vēlas apmeklēt katru salidojumu. No tiem, kas visus savas skolas beidzējus uzskata par "savējiem". Es esmu nejauks un spurains. Bet tas nenozīmē, ka man nebija skolotāju, kuriem man būtu jāsaka liels Paldies par laiku un pūliņiem, ko viņi ieguldījuši, lai no manis uztaisītu cilvēku (un kaut ko pie reizes arī iemācītu). Secība izvēlēta nejauši.

Šonakt redzēju sapni, ka mūsu vecā pamatskolas klase bija sapulcināta skolā. Dažu cilvēku gan nebija, kamēr citi nebija no mūsu pamatskolas klases (piem., māsas Brūveres). Ko mēs tur īsti meklējām, ja godīgi, nesapratu, bet sēdējām klasē, un literatūras skolotāja Britāne (vispirms pamatīgi bez iemesla uzbraukusi Ziņģim) uzdeva jautājumu: cik daudziem no Jums man izdevās dot mīlestību pret Raini?