Broken Sword: The Angel of Death

Vispirms mazliet jāpažēlojas. Mans dators, kā izrādās, ir patiešām nožēlojams - spēle uz tā dramatiski bremzēja un skaidri varēja izjust nepieciešamību pēc papildu operatīvās atmiņas. Lai arī pretēji NR apgalvojumiem, es uzskatu, ka ikdienas lietošanai Windows datoram ar 512Mb RAM pilnībā pietiek, modernās datorspēles patiešām prasa vairāk. Taču vismaz tuvākajā laikā neesmu noskaņots tērēties šajā virzienā, līdz ar to nekādus mega krutos geimus uz kompja likt nevarēšu. Tiesa, tā kā labi kvesti mūsdienās ir izteikt retums, nez vai šajā sakarā būtu vērts satraukties.
Pārejam pie konkrētā BS4. Trešo daļu esmu spēlējis 2 reizes, vienu no tām - pavisam nesen, otro - arī atceros esam spēlējis, par pirmo gan tik pārliecināts neesmu. Protams, kārtības labad vajadzētu uzmeklēt spēles pirmās daļas, lai arī tās izietu normāli, nevis ar domu - iespējami ātrāk, vienalga, ka tas nozīmē principā spēlēšanu TIKAI ar walkthrough palīdzību.
Nu, viss, beidzot pievēršos sižetam. Ceturtā daļa sākas ar to, ka Džordžu Stobartu piemeklējušas dažādas nedienas, kā rezultātā viņš tagad strādā "bail bond" (drošības naudas) aģentūrā. Viņa bēdīgo ikdienu pārtrauc jaunas blondīnes Annas Marias (Niko ir kaut kur pazudusi no apvāršņa) parādīšanās.
(*sākas spoilers, nelasīt pirms spēlēšanas*)
Šai Annai Mariai ir mīklains sens manuskripts, kam vajadzētu rādīt ceļu pie kaut kāda šausmīgā dārguma. Manuskriptam pakaļ dzenas mafija, no kuras Džordžs un Anna M. veiksmīgi aizbēg. Taču manuskriptu sliktie puiši ir nolaupījuši. Rezultātā tas ir no mafijas jāatgūst, jāatšifrē un jādodas uz Stambulu, kur zem Pašas pils senajā Konstantinopoles citadelē Džordžs un Anna atrod kaut kādu dīvainu zelta eņģeli. Šis atrastais eņģelis ir izgatavots no monoatomāra zelta (kas esot visu alķīmiķu sapnis). Seko vētraina nakts Stambulas viesnīcā, kurā pirmo reizi izrādās, ka Džordžam mēdz būt tuvība ar sievieti. Taču no rīta Anna Maria ir prom (nolaupīta?) un Stobarts, savukārt, tiek arestēts par saistību ar mafiju. Taču no cietuma viņam palīdz izbēgt par mūķeni pārģērbusies un negaidīti atgriezusies Niko, ar kuru kopā Džordžs arī aizvada lielāko daļu atlikušās spēles. Vispirms viņi mēģina noskaidrot, kur pazudusi Anna Maria un kas viņa vispār tāda ir. Seko brauciens uz Romu, kur viņa bijusi mūķene oblātu izgatavošanas rūpnīcā. Izrādās, ka ar viņas pazušanu varētu būt saistīts kāds aizdomīgs kardināls. Vispār sižets kļūst arvien samudžinātāks un kādā brīdī gandrīz ikvienam personāžam atklājas otrā (vai pat trešā) slepenā personība un aprakstīt, kas izrādās par ko, ir pilnīgi vājprātīgi. Jebkurā gadījumā spēles noslēgums notiek kaut kādās katakombās zem Vatikāna, kur divi traki mācītāji mēģina izsaukt Nāves eņģeli, lai tas sodītu (ar nāvi) visus neticīgos, turklāt par cilvēku upuri tiek piedāvāta Niko. Džordžs mēģina pasākumu izjaukt, Anna Maria viņu aizstāvot tiek nošauta, Džordžs paliek viens un bēdīgs, Niko viņu mierina. Beigas. Beigas? Ar ko tad tas viss beidzās? BS3 beidzās ar cīņu ar pūķi, bet šitā - ar to, ka Džordžam nomirst viena no beibēm? Ku stulbi un negaidīti. Varbūt ne negaidīti, bet gribējās, lai tur būtu kaut kāds lielāks action, a te - nekā.
(*spoilers end here*)
Vērtējums: point and click saskarnes atgriešanās ir pluss. Atteikšanās no nepārtrauktas kastu bīdīšanas - pluss. Interesants sižets - pluss. Mīklas - interesantas un pietiekami sarežģītas, lai gan dažas - man par sarežģītu. Mīnusi: regulāri absolūti nav skaidrs, ko tieši varonim tagad vajadzētu izdarīt - ne tādā ziņā, ka pārāk sarežģīti, bet nav skaidrs, ko Džordžs īsti grib panākt un kā to izdarīt. Piemēram, sēž uz soliņa bomzis ar pudeli degšķidruma, es to gribu no viņa iegūt. Bet vai es zinu, kāpēc es to gribu iegūt? Nē, es vienkārši redzu, ka viņam tāda ir, bet pagaidām nezinu pielietojumu tās iegūšanai.
Vispār - baigi ievelkošā spēlē, lai gan ar acīmredzamiem trūkumiem. Kvalitātes ziņā līdzvērtīga trešajai daļai (kurai gan bija sakarīgāks sižets, bet bieži stulbākas mīklas - pietiek atcerēties par kastēm, lai to nevarētu nosaukt par ģeniālu spēli).
2006-10-24
8.0
comments powered by Disqus