Kazhes pierakstu burtnīca

Pirmā filma par Indiju Džonsu, protams, ir sava žanra leģenda un pelnīti ieņēmusi savu vietu Holivudas zelta fondā. Tomēr manā izpratnē vietai šai filmai tomēr ir ierādīta pārāk tuvu skatuvei. Es, protams, saprotu, ka Harisons Fords, kas zirgā cīnās ar nacistiem tankā, sniedz neatkārtojamas emocijas, tomēr 16. vieta IMDb visu laiku labāko filmu sarakstā (augstāk nekā "Pilsonis Keins", starp citu) - tas manā izpratnē ir jau par daud. Tipiskākā Indianas Džonsa filmu iezīme - nekāda ievada. Mums ir jau jāzina, ka Džonss ir arheologs un profesors, kas brīvajā laikā ar pletni dzenājas pakaļ dažādiem vēstures retumiem ar mērķi tos nogādāt muzejā. Tiesa, kas arī ir raksturīgs Indianas Džonsa filmu sākumiem, viņam ne vienmēr izdodas tās vērtīgākās lietas dabūt, jo viņam allaž atrodas kāds sliktais pretinieks, kas savāc Džonsa atradumu. Šajā filmā šis sliktais ir kaut kāds franču arheologs, kas Džonsam atņem maijiem piederošu statueti. Bet pēc tam Džonss, protams, viņam spēj par to revanšēties, kad viņu ceļi krustojas atkal. Šajā gadījumā izrādās, ka Hitlers šausmīgi grib iegūt arku, kurā uzglabāti 10 baušļi un kurā ir iekšā baigākais spēks. Protams, varētu rasties jautājums, kādēl Hitleram sagribētos iegūt īpašumā kaut kādu žīdu relikviju, bet tas gan šajā kontekstā nav tik būtiski. Kā izrādās, nacisti ir atraduši kaut kur Ēģiptē kaut kādu apraktu pilsētu, zem kuras kaut kur tai arkai ir jābūt, bet tās atrašanai nepieciešams kaut kāds disks, kuru atradis pirms vairākiem gadiem bijušais Džonsa skolotājs, kura meitu Džonss tolaik pavedis. Un tagad Džonsam jābrauc uz Nepālu, lai tur šo objektu no tās meitas dabūt. Pati Meriona (Karen Allen) Nepālā nodarbojas ar to, ka uzvar dzeršanas sacensībās ar vietējiem un vada krogu. Protams, vienlaicīgi ar Džonsu no viņas disku vēlas dabūt arī nacistu bandīti, bet ir jau zināms, kurš ir krutāks. Tad nu viņi dodas uz Ēģipti, sabiedrojas tur ar kaut kādu Džonsa čomu Sallahu un atrod arku. Tad viņiem to atņem franču arheologs un nacisti, kas pārbauda, kas tajā arkā ir iekšā. Izrādas, ka arka viņus visus nogalina (izņemot labos varoņus, protams). Secinājums: Džonsam vajadzēja arku vest uz Berlīni. Protams, ja iedziļināties mazliet vairāk, var secināt, ka šī filma ir mazliet propogandas gabals. Pirmkārt, skatāmies vēsturiski. Zināms, ka 30-to vidū, kad notiek filmas darbība, nemaz tik sliktas attiecības jeņķiem ar nacistiem nebija un par sliktajiem viņi tos neuzskatīja. Tāpat zīmīgi, ka franču arheologs ir nacistu draugs - tak tomēr sliktie eiropieši. Bet atkal jau atkārtošos, šādas filmas es nevērtēju pēc to sižeta ticamības un varoņu motivācijas skaidruma. Šādās filmās galvenais ir draivs, galvenais ir vietām iepītais humors, galvenais ir savlaicīgi aizbēgt no ripojošas lodes (starp citu, skatoties šo filmu neilgi pēc UHF, sākums likās vienkārši dramatiski sviestains). Interesanti, aizraujoši, bezjēdzīgi. Un vēl - 3. daļa ir totāls pirmās daļas rip-off. Bet laikam jau šāda stila filmās tas ir ok, riteni jau par jaunu neizgudrosi.