Little Miss Sunshine
Nupat es neko vairs nesaprotu - kā tas nākas, ka esmu aizmirsis "Mis Saulesstariņu" vispār aprakstīt šitajā faktoīdā. Secinājums prasās viens - man vajadzētu rūpīgāk sekot tam, ko ierakstu un vai ieraksti parādās. Varētu vismaz slinkajā režīmā uzreiz pēc kaut kā "nobaudīšanas" izveidot tam saitā sagatavi, lai vēlāk nebūtu jābrīnās, kāpēc šis vai tas ieraksts šeit nav atrodams.
Kamēr par 2006. gada labāko drāmu es viennozīmīgi būtu gatavs atzīt "Notes on a Scandal", par labāko komēdiju atzīšu tieši šo indie kategorijas filmu. "Mis Saulesstariņš" ir stāsts par kādu ne īpaši parastu, bet patiesībā arī nemaz tik neparastu ģimeni. Filmas centrā ir kāda maza meitene, kura savā būtībā ir gluži parasta - vienkārša normāla meitene, kurai rodas iespēja piedalīties kaut kādā bērnu talantu šovā, tikai viņa ir maza apaļa briļļaina meitene bez īpašas balss, kaut kādas pārdabiskas veiklības vai vēl sazin viņu kā. Toties viņai ir traks perverss vectēvs, tētis, kas ir eksperts jautājumos "kā kļūt veiksmīgam", bet pats nav nekāds dižais veiksminieks un vēl brālis pokemons, kas visus ienīst un ne ar vienu nerunā jau pāris gadus. Papildus ģimenei piebiedrojas kāds tips, kas nupat ir mēģinājis izdarīt pašnāvību un kuram tagad ir nepieciešama pieskatīšana un par kura pieskatītāju tiek nozīmēts... pokemons. Kas gan varētu labāk cilvēkam palīdzēt pārvarēt depresiju kā puisis, kas uz jautājumu: "Nu, ar ko tu tusē?" atbild rakstiski: "I hate everyone." un uz papildjautājumu: "Un kā tad tava ģimene?" viņš atbild pasvītrojot vārdu "everyone". Un tad ģimene dodas kopīgā braucienā ar Volkswagen busiņu pāri lielai teritorijai, lai mazā meitenīte varētu piedalīties tajā konkursā, kur izrādās, ka visas viņas konkurentes ir mazas primadonnas, bet viņa toties tur uzstājas ar savdabīgu priekšnesumu, kuru viņai iemācījis vectēvs, kas pa ceļam paspējis nomirt (un kura līķi ģimene nospērusi no slimnīcas un atstājusi sava busiņa bagāžniekā). Varētu teikt, ka šī filma ir viss tas, kas RV nav - tiešām smieklīga komēdija par dzīvi uz ceļa.
Kamēr par 2006. gada labāko drāmu es viennozīmīgi būtu gatavs atzīt "Notes on a Scandal", par labāko komēdiju atzīšu tieši šo indie kategorijas filmu. "Mis Saulesstariņš" ir stāsts par kādu ne īpaši parastu, bet patiesībā arī nemaz tik neparastu ģimeni. Filmas centrā ir kāda maza meitene, kura savā būtībā ir gluži parasta - vienkārša normāla meitene, kurai rodas iespēja piedalīties kaut kādā bērnu talantu šovā, tikai viņa ir maza apaļa briļļaina meitene bez īpašas balss, kaut kādas pārdabiskas veiklības vai vēl sazin viņu kā. Toties viņai ir traks perverss vectēvs, tētis, kas ir eksperts jautājumos "kā kļūt veiksmīgam", bet pats nav nekāds dižais veiksminieks un vēl brālis pokemons, kas visus ienīst un ne ar vienu nerunā jau pāris gadus. Papildus ģimenei piebiedrojas kāds tips, kas nupat ir mēģinājis izdarīt pašnāvību un kuram tagad ir nepieciešama pieskatīšana un par kura pieskatītāju tiek nozīmēts... pokemons. Kas gan varētu labāk cilvēkam palīdzēt pārvarēt depresiju kā puisis, kas uz jautājumu: "Nu, ar ko tu tusē?" atbild rakstiski: "I hate everyone." un uz papildjautājumu: "Un kā tad tava ģimene?" viņš atbild pasvītrojot vārdu "everyone". Un tad ģimene dodas kopīgā braucienā ar Volkswagen busiņu pāri lielai teritorijai, lai mazā meitenīte varētu piedalīties tajā konkursā, kur izrādās, ka visas viņas konkurentes ir mazas primadonnas, bet viņa toties tur uzstājas ar savdabīgu priekšnesumu, kuru viņai iemācījis vectēvs, kas pa ceļam paspējis nomirt (un kura līķi ģimene nospērusi no slimnīcas un atstājusi sava busiņa bagāžniekā). Varētu teikt, ka šī filma ir viss tas, kas RV nav - tiešām smieklīga komēdija par dzīvi uz ceļa.
2007-01-05
comments powered by Disqus