British Steel
Formāli ņemot, šis Judas Priest albūms atrodas pašā pirmajā Mp3 diskā, kas parādījās manā kolekcijā. Oficiāli tā numurs gan ir 4, bet tieši šis ir disks ar Ļeņinu un uzrakstu: "Mp3 - eto ješe odna pobeda kommunizma!" uz vāciņa.
Es patiesībā pat neatceros, no kurienes es tolaik zināju par Judas Priest, taču esmu pārliecināts, ka pilnīgi nejauši šo disku pasūtījis nebiju. Un te nu jāsaka, ka es par šādu izvēli arī šodien nekaunos (atšķirībā no "Manowar" parādīšanās šajā pašā diskā), jo "British Steel" patiešām ir gandrīz izcils sava žanra albūms.
"Breaking the Law" es savulaik noklausījos droši vien savas simts reizes un arī tagad man nebūtu iebildumu piecreiz pēc kārtas dzirdēt Robu Halfordu ķērcam "Breaking the Law!". Tāpat arī dusmīgais (lai gan patiesībā patlaban nemaz tik dusmīgs tas man nešķiet) "Rapid Fire".
Varētu teikt, ka Judas Priest ir AC/DC ar nopietnāku dziedātāju bez jokdaru elementiem (lai gan Robs Halfords īstenībā bija pat visnotaļ amizants, bet viņš droši vien jutās esam krutāks par Bonu Skotu un Braienu Džonsonu).
No "British Steel" kompozīcijai plašākai publikai droši vien vislabāk ir zināma "Living after midnight", kas manā izpratnē vispār ir gandrīz brodvejiska un nevis metāliska, taču es neesmu tāds metāla tīrības cienītājs, lai par to uztrauktos. Tematiski ieraksts, protams, ir visnotaļ primitīvs - protests, sacelšanās, tusēšana, metāls rullē, tas varētu būt īss šī ieraksta pamatideju apkopojums. Protams, varētu apgalvot, ka "You don`t have to be old to be wise" ir nopietna aziņa, bet patiesībā tā ir ne vairāk filozofiska kā The Who leģendārā "My Generation", kas man nez kādēļ rada kulturālas asociācijas ar šo dziesmu (lai gan muzikāli tur nekā līdzīga nav).
Vienā albūma dziesmā grupa tomēr ir pamanījusi izcelties "United" ir tipisks crowd pleaser sviesta gabals, ko arī Manowar arsenālā droši vien varētu atrast (pants ir vēl salīdzinoši ok, bet patētiskais "United we stand - United we never shall fall" piedziedājums ir vienkārši karikatūrisks).
Ja ne šī dziesma, es šo albūmu nosauktu par nopietnu AC/DC "Back in Black" konkurentu, bet te nu gan jāatzīst, ka brāļi Jangi šādu sviestu nevienā savā ierakstā iekļāvuši nebūtu. Līdz ar to es palieku pie viedokļa, ka labākā visu laiku smagā rokenrola grupa ir tieši mežonīgie austrālieši ar ģitāristu skolnieka uniformā.
Es patiesībā pat neatceros, no kurienes es tolaik zināju par Judas Priest, taču esmu pārliecināts, ka pilnīgi nejauši šo disku pasūtījis nebiju. Un te nu jāsaka, ka es par šādu izvēli arī šodien nekaunos (atšķirībā no "Manowar" parādīšanās šajā pašā diskā), jo "British Steel" patiešām ir gandrīz izcils sava žanra albūms.
"Breaking the Law" es savulaik noklausījos droši vien savas simts reizes un arī tagad man nebūtu iebildumu piecreiz pēc kārtas dzirdēt Robu Halfordu ķērcam "Breaking the Law!". Tāpat arī dusmīgais (lai gan patiesībā patlaban nemaz tik dusmīgs tas man nešķiet) "Rapid Fire".
Varētu teikt, ka Judas Priest ir AC/DC ar nopietnāku dziedātāju bez jokdaru elementiem (lai gan Robs Halfords īstenībā bija pat visnotaļ amizants, bet viņš droši vien jutās esam krutāks par Bonu Skotu un Braienu Džonsonu).
No "British Steel" kompozīcijai plašākai publikai droši vien vislabāk ir zināma "Living after midnight", kas manā izpratnē vispār ir gandrīz brodvejiska un nevis metāliska, taču es neesmu tāds metāla tīrības cienītājs, lai par to uztrauktos. Tematiski ieraksts, protams, ir visnotaļ primitīvs - protests, sacelšanās, tusēšana, metāls rullē, tas varētu būt īss šī ieraksta pamatideju apkopojums. Protams, varētu apgalvot, ka "You don`t have to be old to be wise" ir nopietna aziņa, bet patiesībā tā ir ne vairāk filozofiska kā The Who leģendārā "My Generation", kas man nez kādēļ rada kulturālas asociācijas ar šo dziesmu (lai gan muzikāli tur nekā līdzīga nav).
Vienā albūma dziesmā grupa tomēr ir pamanījusi izcelties "United" ir tipisks crowd pleaser sviesta gabals, ko arī Manowar arsenālā droši vien varētu atrast (pants ir vēl salīdzinoši ok, bet patētiskais "United we stand - United we never shall fall" piedziedājums ir vienkārši karikatūrisks).
Ja ne šī dziesma, es šo albūmu nosauktu par nopietnu AC/DC "Back in Black" konkurentu, bet te nu gan jāatzīst, ka brāļi Jangi šādu sviestu nevienā savā ierakstā iekļāvuši nebūtu. Līdz ar to es palieku pie viedokļa, ka labākā visu laiku smagā rokenrola grupa ir tieši mežonīgie austrālieši ar ģitāristu skolnieka uniformā.
2007-03-22
comments powered by Disqus