Ljubimije pesni Ramzesa IV
"Akvarium" es mēģināju neveiksmīgi izmantot kā argumentu. Domāju, ka neveiksmīgi ne tāpēc, ka arguments bija vājš. Situācijā, kad Ženēvā kompānijas mājā vakarā izcēlās diskusijas par to, vai rietumu popmūziķi būtu gatavi par naudu uzstāties privātā ballītē pie kāda bieziķa mājās, mans kolēģis Sergejs izteica apgalvojumu, ka neviena rietumu estrādes zvaigzne tā nedarītu, kamēr pilnīgi jebkura krievu zvaigzne tā darīt. Es šim jautāju, vai viņš patiešām domā, ka Boriss Grebenščikovs būtu vieglāk gatavs pārdoties nekā, teiksim, Pinka. Un saņēmu atbildi - jā.
Es tomēr palieku pie sava, ka Grebenščikovs drīzāk varētu atteikties, lai arī es varu, protams, maldīties.
Kā arī daudziem citiem albūmiem manos pirmajos MP3 diskos, ar šo "Akvarium" albūmu man saistās kāds stāsts. Piesaistīja mani tas ar savu neordināro nosaukumu, bet saņēmis disku, atklāju, ka albūma tur nemaz nav un pat uz diska vāciņa ar melnu marķieri nosvītroju tā nosaukumu. Tikai vēlāk izrādījās, ka mans Windows nebija atpazinis folderi ar krievu burtiem nosaukumā.
Ne pārāk aizraujošs stāsts, vai ne?
Stilistiski tas ir diezgan tipisks "Akvarium" albūms - ja nu ir kāda krievu grupa, kuru var bez problēmām atpazīt, kādu mūziku tā lai arī nespēlētu, tad ta ir tieši šī.
Šeit "Akvarium" mūzika būtu raksturojama ar vārdiem "folkpops ar stīgu instrumentu pavadījumu".
Par ko Grebenščikovs dzied, es, protams, nesaprotu.
Tipisks citāts:
"Скучно в доме, если в доме ни креста, ни ножа;
Хотел уйти, но в доме спит моя госпожа;
У нее крутой нрав,
Рамзес IV был прав;
То ли ангелы поют, то ли мои сторожа..."
Cik zinu, šīs grupas tekstos parasti doma esot, bet es laikam neuztveru. Toties es uztveru simpātiskas melodijas. Tādas dziesmas kā "Carj sna" vai "Otec jablok" (mana stabili mīļākā dziesma šajā ierakstā), es varu klausīties arī, nesaprotot, ko tās nozīmē.
Un kas man par to, ka Grebenščikovs ir savā ziņā viena trika ponijs - visas dziesmas viņam iziet cauri "krievu garīguma" prizmai un patiesībā regejs un folks viņa izpildījumā viens no otra atšķiras pavisam nedaudz, toties tādas atmosfēras kā viņš radīt spēj retais un krievu mūzikā - manuprāt, neviens. Lai arī tas neliedz man viņu salīdzināt ar AC/DC. :)
Es tomēr palieku pie sava, ka Grebenščikovs drīzāk varētu atteikties, lai arī es varu, protams, maldīties.
Kā arī daudziem citiem albūmiem manos pirmajos MP3 diskos, ar šo "Akvarium" albūmu man saistās kāds stāsts. Piesaistīja mani tas ar savu neordināro nosaukumu, bet saņēmis disku, atklāju, ka albūma tur nemaz nav un pat uz diska vāciņa ar melnu marķieri nosvītroju tā nosaukumu. Tikai vēlāk izrādījās, ka mans Windows nebija atpazinis folderi ar krievu burtiem nosaukumā.
Ne pārāk aizraujošs stāsts, vai ne?
Stilistiski tas ir diezgan tipisks "Akvarium" albūms - ja nu ir kāda krievu grupa, kuru var bez problēmām atpazīt, kādu mūziku tā lai arī nespēlētu, tad ta ir tieši šī.
Šeit "Akvarium" mūzika būtu raksturojama ar vārdiem "folkpops ar stīgu instrumentu pavadījumu".
Par ko Grebenščikovs dzied, es, protams, nesaprotu.
Tipisks citāts:
"Скучно в доме, если в доме ни креста, ни ножа;
Хотел уйти, но в доме спит моя госпожа;
У нее крутой нрав,
Рамзес IV был прав;
То ли ангелы поют, то ли мои сторожа..."
Cik zinu, šīs grupas tekstos parasti doma esot, bet es laikam neuztveru. Toties es uztveru simpātiskas melodijas. Tādas dziesmas kā "Carj sna" vai "Otec jablok" (mana stabili mīļākā dziesma šajā ierakstā), es varu klausīties arī, nesaprotot, ko tās nozīmē.
Un kas man par to, ka Grebenščikovs ir savā ziņā viena trika ponijs - visas dziesmas viņam iziet cauri "krievu garīguma" prizmai un patiesībā regejs un folks viņa izpildījumā viens no otra atšķiras pavisam nedaudz, toties tādas atmosfēras kā viņš radīt spēj retais un krievu mūzikā - manuprāt, neviens. Lai arī tas neliedz man viņu salīdzināt ar AC/DC. :)
2007-04-13
comments powered by Disqus