Kazhes pierakstu burtnīca

"Traģēdijas teātris", kā jau var nojaust, spēlē gotisku nāves metālu, lai arī pēdējos gados, kā esmu dzirdējis, grupa kļuvusi stipri popsīgāka kā savos agrākajos ierakstos - piemēram, īsspēlējošajā platē "A rose for the dead".
Pēc kā izklausās šāds ieraksts, manu mazo lasītāj? Iedomājies savu mīļoto grupas Rammstein dziedātāju. Iedomājies grupas "Tool" skanējumu dienā, kad grupas dalībniekiem ir ļoti slikts noskaņojums. Iedomājies sievieti operdziedātāju. Saliec viņus visus kopā studijā un tu izdzirdēsi kaut ko līdzīgu "Theatre of tragedy" skanējumam
(lai arī tā nebūs pilnīga bilde). Vienā šī ieraksta kompozīcijā grupa zināmā mērā atkāpjas no kopējās skaņas - "Decades", kas oriģināli ir "Joy Division" dziesma, izklausās pēc vienkārša un tradicionāla got-roka, piemēram "Joy Division" un "The Cure" sakrustošanas veidā. Protams, ja ignorē to, ka Raimonds Ištvans Rohonijs arī šeit dzied savā sātana izdzimuma manierē, bet par laimi, dzied viņš te salīdzinoši maz, jo grupas instrumentālā daļa bez Rohonija man šķiet daudz pieņemāmāka. Vispār, ja grupā nebūtu šitā tipa, viņi būtu kaut kas līdzīgs "Nightwish" melodiskajam metālam ar operatisku sievieti vokālisti, taču ne - viņiem vajag radīt skaistules un briesmoņa efektu.
Es laikam labāk pat neskatīšos lirikās, par ko viņi dzied, jo to var nojaust tāpat gana labi. Vismaz viena kompozīcija ir vācu valodā, pastiprinot Rammstein`iskās asociācijas. Ja tā pavisam īsi jāatzīstas - tad šāda mūzika man izteikti nesimpatizē.
Piedod, manu dārgo pokemon... bet tevi neviens nemīl.