XXX
ZZ Top ir vislabāk zināmi bārdu dēļ. Bārdas viņiem varbūt nav tik kuplas kā Krišjānim Baronam, taču noteikti garākas. Un tas jau šo to liecina. Muzikāli viņi vienmēr ir bijuši blūzā un bugijā bāzēti rokeri, kas nav aizrāvušies ar sarežģītām kompozīcijām un kuru dziesmu tematika reti sniegusi pāri dažādu sievietes ķermeņa daļu apdziedāšanai.
Šo konkrēto albūmu es "iegādājos", domādams, ka tas ir grupas labāko dziesmu izlase, bet patiesībā tas ir vienkāršs grupas 30 gadu jubilejas albūms, kurā ZZ Top dara to pašu, ko parasti, lai arī varbūt ne tik labi kā citkārt. Galvenais mīnuss, kas laikam raksturīgs visiem viņu albūmiem jau kopš astoņdesmito vidus - ZZ Top mēģina būt "eksperimentāli", t.i., izkāpt no savas ļoti šaurās nišas un radīt kaut ko savādāku. Līdz ar to diezgan bieži, kā piem. albūmu ievadošajā kompozīcijā "Poke Chop Sandwich" viņi izklausās bezmērķīgi un paši īsti nezinoši, ko viņi grib panākt - groove`u viņi uztaisīt, protams, māk, bet nekas tālāk nenotiek. Un, ja viņi neeksperimentē, viņi izklausās pēc plaģiatētājiem - paklausies "Crucifixx-A-Flat" un saki man, ka tu šo dziesmu neesi jau kaut kur dzirdējis. Protams, "Fearless Boogie" ir tipisks bugijs, kas arī ir dzirdēts dažādu šāda stila mūziķu izpildījumā. Vispār oriģinalitāti šai grupai nepārmetīšu - arī "36-22-36" ir generic music līdz robežai. No otras puses, ZZ Top ir gana profesionāla blice, lai vismaz šī mūzika būtu kvalitatīva un tikai paretām spētu garlaikotu (kā, piemēram, lēnajā un bezjēdzīgajā "Made into a movie"). Kas ir savdabīgi šajā ierakstā, ka vairākas kompozīcijas ir ierakstītas koncertā, nevis studijā, bet skanējums tām ir tāds, it kā vienkārši būtu studijas dziesmai uzlīmēti pa virsu klausītāji. Un, protams, tematiski ZZ Top kā bija, tā ir un paliek veci pervertiķi. Viņi šeit pat kaverē Elvisa klasisko "Teddy Bear", mazliet modificējot tekstu un iekļaujot rindas par to, ka (pārstāsts): i`ll come to your cage tonight; wrap your lock around my key and turn it right (kaut kas tamlīdzīgs). ŠIs noteikti nebūtu tas ZZ Top albūms, ar kuru vajadzētu sākt iepazīties ar šo grupu, bet... mani disku numuri ir nepielūdzami...
Šo konkrēto albūmu es "iegādājos", domādams, ka tas ir grupas labāko dziesmu izlase, bet patiesībā tas ir vienkāršs grupas 30 gadu jubilejas albūms, kurā ZZ Top dara to pašu, ko parasti, lai arī varbūt ne tik labi kā citkārt. Galvenais mīnuss, kas laikam raksturīgs visiem viņu albūmiem jau kopš astoņdesmito vidus - ZZ Top mēģina būt "eksperimentāli", t.i., izkāpt no savas ļoti šaurās nišas un radīt kaut ko savādāku. Līdz ar to diezgan bieži, kā piem. albūmu ievadošajā kompozīcijā "Poke Chop Sandwich" viņi izklausās bezmērķīgi un paši īsti nezinoši, ko viņi grib panākt - groove`u viņi uztaisīt, protams, māk, bet nekas tālāk nenotiek. Un, ja viņi neeksperimentē, viņi izklausās pēc plaģiatētājiem - paklausies "Crucifixx-A-Flat" un saki man, ka tu šo dziesmu neesi jau kaut kur dzirdējis. Protams, "Fearless Boogie" ir tipisks bugijs, kas arī ir dzirdēts dažādu šāda stila mūziķu izpildījumā. Vispār oriģinalitāti šai grupai nepārmetīšu - arī "36-22-36" ir generic music līdz robežai. No otras puses, ZZ Top ir gana profesionāla blice, lai vismaz šī mūzika būtu kvalitatīva un tikai paretām spētu garlaikotu (kā, piemēram, lēnajā un bezjēdzīgajā "Made into a movie"). Kas ir savdabīgi šajā ierakstā, ka vairākas kompozīcijas ir ierakstītas koncertā, nevis studijā, bet skanējums tām ir tāds, it kā vienkārši būtu studijas dziesmai uzlīmēti pa virsu klausītāji. Un, protams, tematiski ZZ Top kā bija, tā ir un paliek veci pervertiķi. Viņi šeit pat kaverē Elvisa klasisko "Teddy Bear", mazliet modificējot tekstu un iekļaujot rindas par to, ka (pārstāsts): i`ll come to your cage tonight; wrap your lock around my key and turn it right (kaut kas tamlīdzīgs). ŠIs noteikti nebūtu tas ZZ Top albūms, ar kuru vajadzētu sākt iepazīties ar šo grupu, bet... mani disku numuri ir nepielūdzami...
2007-04-20
comments powered by Disqus