Kazhes pierakstu burtnīca

Noskatījāmies trešo no Maikla Peilina ceļojumu piezīmju raidījumu cikliem - "80 dienās apkārt pasaulei" un "Himalajiem" šoreiz seko Peilina ceļojums pa Sahāru. Tāpat kā tas bija Himalaju filmas gadījumā, nav tā, ka Peilins visu raidījuma laiku to vien dara, kā vazājas pa peizāžām - toreiz kalniem, šoreiz tuksnesi. Liela raidījumu daļa aiziet, iepazīstot dažādās cilvēku grupas, kas dzīvo apkārt Sahārai. Līdz ar to arī Peilina apmeklēto valstu kopums ir diezgan bagātīgs - Gibraltāra, Maroka, Rietumsahāra, Mauritānija, Senegāla, Mali, Nigēra, Alžīrija, Lībija, Tunisija un Sūta (nezinu, kā pareizi latviešu valodā rakstāma Ceuta).
Lieki teikt, ka arī šis Peilina ceļojums man atklāja visai daudz iepriekš nezināta. Pirmkārt, pirmo reizi redzēju, pēc kā izskatās Timbuktu - viena no leģendārākajām Āfrikas pilsētām. Otrkārt, ļoti amizanta bija kāda Ziemeļāfrikas pilsēta, kurā filmēti vairāki desmiti Holivudas grāvēju, jo tā izskatās pēc autentiskas viduslaiku pilsētas. Treškārt, uzzināju, ka kamieļi Sahārā nav pamatiedzīvotāji, bet "ievazāti" pirms "nieka" 2000 gadu no Arābijas pussalas. Tāpat interesanti bija apskatīties uz Tunisijas alās dzīvojošajiem troglodītiem - cilvēkiem, kas vēsuma dēļ jau 700 gadus dzīvo mākslīgi izveidotās alās (kas visvairāk līdzinās Līgatnes pagrabiem).
Ko gribētos vēl pieminēt: Peilina trauma, spēlējot futbolu pašā ceļojuma sākumā. Tunisijā apmeklējam vietas, kur tapusi Braiena dzīve un kur Poncijs Pilāts reiz teica: "This man wanks as high as any in Wome." Patiesībā gan Himalaji, gan Apkārt pasaulei man patika labāk, lai arī šis raidījumu cikls nav zemē metams (tas ir arī īsāks nekā Himalaji - tikai četras stundu garas sērijas), noskatīties noteikti ir vērts, bet pēdējā daļa kaut kā mani nepārliecināja un pa brīžam varēja just vienotas domas trūkumu un ne pārāk pārliecinošo montāžu.