Built to Destroy
Šo ierakstu es veltu Mānim, kuram radies priekšstats, ka es klausos gandrīz tikai un vienīgi sliktu mūziku.
Būtu muļķīgi uzreiz neatzīt, ka Mihaēla Šenkera grupa naspēlē labu mūziku.
Mihaēls Šenkers dažam labam varētu būt zināms kā kādreizējais jau tāpat ne gluži izcilās grupas Scorpions ģitārists. Un tagad pajautāšu - cik daudz var gaidīt no bijušā grupas Scorpions dalībnieka albūma, kas iznācis 1983. gadā - vienā no, manuprāt, bezcerīgākajiem gadiem popmūzikā? 1983.gads iezīmēja sekojošas lietas mūzikā (skatīta Vikipēdija):
1. Hair-metāla popularizācija, pateicoties Quiet Riot, Motley Crue un Def Leppard darbībai.
2. Billboard singlu topā pirmajā vietā šī gada laikā pabija: Maikls Džeksons ar "Billie Jean" (7 nedēļas), Maikls Džeksons ar "Beat it" (3 nedēļas), Irēna Kara ar unikālo "Flashdance... What a Feeling" (6 nedēļas), Police ar "Every Breath You Take" (8 nedēļas), Maikls Sembelo ar "Maniac (2 nedēļas - vēl viena dziesma no filmas "Flashdance"), tāpat topa virsotnē ilgstoši viesojās Maikls Džeksons duetā ar Makārtniju, Laionels Ričijs bez dueta un Bonija Tailere ar savu leģendārāko dziesmu.
Kā redzams - no īstas rokmūzikas ne miņas.
Bet atgriezīsimies pie MSG.
Albūma saturiskā puse īpašus jautājumus nerada, jau "Rock My Nights away" pirmā četrrinde atklāj dziļāko filozofiju, uz kuru MSG ir spējīgi:
"She never wants to hide from fire, no ....
Got too much desire
She`s squeezing out the best in me, but oh..
I don`t want to let her go"
Pēc kā tas izklausās? Pēc Hair-metāla, ne pēc kā cita, tikai vēl vāciešu hair-metāla, lai būtu mazliet mazāk patīkami. Tas ir metāls, kurā ģitāru vietā ir popsīgi sintezatori, kurā bungu vietā tiek izmantotas drum mašīnas un kura tematika reti pārsniedz pamatskolnieka poēzijas līmeni.
Savā veidā interesants ir instrumentālais gabals "Captain Nemo", kurš gan būtu bijis labāks, ja no tā būtu izņemti visi sintezatori un bungas izklausītos mazāk sintētiskas, bet citādi Šenkera ģitāras solēšana ir pietiekami interesanta, lai arī man kaut kā atsit prātā seriālu "Kalnietis", kura sākuma vai beigu titros šī dziesma tīri labi iederētos. Citādi viss ir pilnīgi identisks - nožēlojami astoņdesmito gadu aranžējumi, vienveidīgas melodijas, tipisks vācu roka vokāls un reizēm īsteni Scorpioniska dvēseliskuma imitācija - te it īpaši būtu jāizceļ albūmu noslēdzoša dziesma "Walk The Stage", kas ir tipiska šķiltavu vicināšanas kompozīcija ādā tērptu mūziķu koncertā. Albūms noslēdzas uz ļoti pacilājošas nots, ar frāzi:
"Live for another day
The saga never seems to end
Live for another day
There`s time` cos rock is here to stay!"
Žēl tikai, ka MSG nu nekādi nav tas, kas man liktu ticēt, ka roks nekur nepazudīs. Drīzāk viņi ir tas, ka liek man teikt - paldies par centību puiši, kaut jūs ātrāk izjuktu. Žēl tikai, ka uz to laikam būs vēl jāgaida - svaigākais MSG albūms iznācis 2006.gadā un nekas neliecina, ka viņi grasītos apstāties.
Būtu muļķīgi uzreiz neatzīt, ka Mihaēla Šenkera grupa naspēlē labu mūziku.
Mihaēls Šenkers dažam labam varētu būt zināms kā kādreizējais jau tāpat ne gluži izcilās grupas Scorpions ģitārists. Un tagad pajautāšu - cik daudz var gaidīt no bijušā grupas Scorpions dalībnieka albūma, kas iznācis 1983. gadā - vienā no, manuprāt, bezcerīgākajiem gadiem popmūzikā? 1983.gads iezīmēja sekojošas lietas mūzikā (skatīta Vikipēdija):
1. Hair-metāla popularizācija, pateicoties Quiet Riot, Motley Crue un Def Leppard darbībai.
2. Billboard singlu topā pirmajā vietā šī gada laikā pabija: Maikls Džeksons ar "Billie Jean" (7 nedēļas), Maikls Džeksons ar "Beat it" (3 nedēļas), Irēna Kara ar unikālo "Flashdance... What a Feeling" (6 nedēļas), Police ar "Every Breath You Take" (8 nedēļas), Maikls Sembelo ar "Maniac (2 nedēļas - vēl viena dziesma no filmas "Flashdance"), tāpat topa virsotnē ilgstoši viesojās Maikls Džeksons duetā ar Makārtniju, Laionels Ričijs bez dueta un Bonija Tailere ar savu leģendārāko dziesmu.
Kā redzams - no īstas rokmūzikas ne miņas.
Bet atgriezīsimies pie MSG.
Albūma saturiskā puse īpašus jautājumus nerada, jau "Rock My Nights away" pirmā četrrinde atklāj dziļāko filozofiju, uz kuru MSG ir spējīgi:
"She never wants to hide from fire, no ....
Got too much desire
She`s squeezing out the best in me, but oh..
I don`t want to let her go"
Pēc kā tas izklausās? Pēc Hair-metāla, ne pēc kā cita, tikai vēl vāciešu hair-metāla, lai būtu mazliet mazāk patīkami. Tas ir metāls, kurā ģitāru vietā ir popsīgi sintezatori, kurā bungu vietā tiek izmantotas drum mašīnas un kura tematika reti pārsniedz pamatskolnieka poēzijas līmeni.
Savā veidā interesants ir instrumentālais gabals "Captain Nemo", kurš gan būtu bijis labāks, ja no tā būtu izņemti visi sintezatori un bungas izklausītos mazāk sintētiskas, bet citādi Šenkera ģitāras solēšana ir pietiekami interesanta, lai arī man kaut kā atsit prātā seriālu "Kalnietis", kura sākuma vai beigu titros šī dziesma tīri labi iederētos. Citādi viss ir pilnīgi identisks - nožēlojami astoņdesmito gadu aranžējumi, vienveidīgas melodijas, tipisks vācu roka vokāls un reizēm īsteni Scorpioniska dvēseliskuma imitācija - te it īpaši būtu jāizceļ albūmu noslēdzoša dziesma "Walk The Stage", kas ir tipiska šķiltavu vicināšanas kompozīcija ādā tērptu mūziķu koncertā. Albūms noslēdzas uz ļoti pacilājošas nots, ar frāzi:
"Live for another day
The saga never seems to end
Live for another day
There`s time` cos rock is here to stay!"
Žēl tikai, ka MSG nu nekādi nav tas, kas man liktu ticēt, ka roks nekur nepazudīs. Drīzāk viņi ir tas, ka liek man teikt - paldies par centību puiši, kaut jūs ātrāk izjuktu. Žēl tikai, ka uz to laikam būs vēl jāgaida - svaigākais MSG albūms iznācis 2006.gadā un nekas neliecina, ka viņi grasītos apstāties.
2007-05-24
comments powered by Disqus