All That You Can`t Leave Behind
Vai tu zini, cik lieliska grupa ir U2? Droši vien, ka zini. Bet atkārtošana ir zināšanu māte, kā zināms, kā zināms.
Ja tu ieraksti Gūglē "greatest rock band in the world", pirmais, ko tev šobrīd atrod, ir MSNBC tops/raksts par 10 labākajām visu laiku rokgrupām, kur U2 ierindoti trešajā vietā - aiz bītliem un stouniem (nu, jā, ceturtajā vietā pilnīgi neprognozējamā kārtā ir "Grateful dead").
Otrais rezultāts, ko izdod gūgle ir oficiālā grupas U2 mājaslapa (ievērojot to, ka šajā lapā nekur attiecīgie atslēgvārdi neparādās, var teikt, ka Gūgle pati U2 uzskata par labāko rokgrupu pasaulē).
Pat ja ignorē Gūgli, tad vispār presē ir nācies par vismaz 3 grupām, kuras šobrīd varētu uzskatīt par pasaulē labākajām:
- U2
- Oasis
- Radiohead
Vai zini, kas manā izpratnē šīm trim grupām ir kopīgs? Ka to mūzika ir diezgan garlaicīga. Tomēr attiecībā uz Radiohead varu pieļaut zināmas atkāpes no saviem pamata kritērijiem - viņu mūzika nav tāda, kurai VAJADZĒTU būt interesantai.
Taču U2 - pat "The Joshua Tree", kas skaitās 90-to (vai tie bija 80-tie) labākais albūms mani nekad nav īpaši interesējis, bet "All that you can`t leave behind" šajā ziņā ir daudz pārāks.
Oficiālais formulējums šī ieraksta raksturojumiem - U2 atgriezušies pie savām saknēm un ir radījuši savu trešo ģeniālo ierakstu. Prom ir 90to gadu elektronika, atgriezies īsts roks, ar kuru šī grupa arī kļuva slavena.
Un ko domā super autoritatīvais interneta visa kā kritizētājs Raimons Žakē? Es domāju, ka šis ieraksts ir garlaicīgs un ka nav tas nekāds baigais roks, ko īru četrotne šajā ierakstā piedāvā saviem klausītājiem. Ok, albūmu ievadošais "Beautiful Day" patiešām ir roka gabals un pat diezgan kvalitatīvs, kurā, manuprāt, ir baigi labā pāreja no pantiem, kuri nav īpaši izcili, uz optimistisko piedziedājumu. "Stuck in the moment", lai gan tā ir tipiska U2 balāde ar zināmu garlaicības komponentu, arī ir laba dziesma. "Elevation" es īsti nopietni vērtēt nevaru - dziesma, kas bijusi filmā par Laru Kroftu nespēj manī neizraisīt zināmu skepsi. Jā, es zinu, ka tur bija arī citi pazīstami izpildītāji, bet "Elevation" būtībā bija dziesma - filmas seja, un tas uzliek zināmu nospiedumu. Taču, abstrahējoties no Laras, arī šī dziesma ir vēl ok.
Toties pēc trim grāvējiem sākas totāls borefests. Vispirms nāk "Walk On", kas ir skaista, bet garlaicīga dziesma. Tai seko "Kite", kas arī ir skaista, bet garlaicīga dziesma, lai gan mazāk garlaicīga nekā "Walk On". "In a little while" nav īpaši skaista, bet ir garlaicīga. "Wild Honey" man nepatīk melodija, var just zināmu noslieci atdarināt bītlus, bet neveiksmīgi realizētu. Idejiskais "Peace on Earth" ir fenomenāli garlaicīgs. "When I Look At the World" manā kopijā ir šausmīgi kluss, bet arī lielāka skaļuma uzgriešana nepadara šo dziesmu interesantu. Dziesmā "New York" Bono sākumā mēģina atdarināt Lū Rīdu (kurš arī ir tipisks šīs pilsētas apdziedātājs), pēc tam dziesma kļūst prognozējami garlaicīga. Visubeidzot albūms beidzas ar "Grace" - vēl vienu garlaicīgu dziesmu.
Es apzinos, ka mans šī ieraksta apraksts ir sanācis diezgan *garlaicīgs*, bet es neko nevaru padarīt - U2 man allaž ir uzdzinuši miegu un kas viņos ir tik fenomenāls man nekad nav pielecis. Jā - ļoti profesionāla blice. Jā - viņiem ir daudz skaistu dziesmu. Bet cik no šīm dziesmām ir tādas, ka es tās gribētu klausīties atkal un atkal? Un cik viņiem ir atmiņā paliekošu ne-hītu? Ne pārāk daudz. Turklāt viena lieta ir jebkuru viņu dziesmu dzirdēt pa radio, bet pavisam cita lieta - klausīties veselu U2 albūmu no vietas. Boring!
Ja tu ieraksti Gūglē "greatest rock band in the world", pirmais, ko tev šobrīd atrod, ir MSNBC tops/raksts par 10 labākajām visu laiku rokgrupām, kur U2 ierindoti trešajā vietā - aiz bītliem un stouniem (nu, jā, ceturtajā vietā pilnīgi neprognozējamā kārtā ir "Grateful dead").
Otrais rezultāts, ko izdod gūgle ir oficiālā grupas U2 mājaslapa (ievērojot to, ka šajā lapā nekur attiecīgie atslēgvārdi neparādās, var teikt, ka Gūgle pati U2 uzskata par labāko rokgrupu pasaulē).
Pat ja ignorē Gūgli, tad vispār presē ir nācies par vismaz 3 grupām, kuras šobrīd varētu uzskatīt par pasaulē labākajām:
- U2
- Oasis
- Radiohead
Vai zini, kas manā izpratnē šīm trim grupām ir kopīgs? Ka to mūzika ir diezgan garlaicīga. Tomēr attiecībā uz Radiohead varu pieļaut zināmas atkāpes no saviem pamata kritērijiem - viņu mūzika nav tāda, kurai VAJADZĒTU būt interesantai.
Taču U2 - pat "The Joshua Tree", kas skaitās 90-to (vai tie bija 80-tie) labākais albūms mani nekad nav īpaši interesējis, bet "All that you can`t leave behind" šajā ziņā ir daudz pārāks.
Oficiālais formulējums šī ieraksta raksturojumiem - U2 atgriezušies pie savām saknēm un ir radījuši savu trešo ģeniālo ierakstu. Prom ir 90to gadu elektronika, atgriezies īsts roks, ar kuru šī grupa arī kļuva slavena.
Un ko domā super autoritatīvais interneta visa kā kritizētājs Raimons Žakē? Es domāju, ka šis ieraksts ir garlaicīgs un ka nav tas nekāds baigais roks, ko īru četrotne šajā ierakstā piedāvā saviem klausītājiem. Ok, albūmu ievadošais "Beautiful Day" patiešām ir roka gabals un pat diezgan kvalitatīvs, kurā, manuprāt, ir baigi labā pāreja no pantiem, kuri nav īpaši izcili, uz optimistisko piedziedājumu. "Stuck in the moment", lai gan tā ir tipiska U2 balāde ar zināmu garlaicības komponentu, arī ir laba dziesma. "Elevation" es īsti nopietni vērtēt nevaru - dziesma, kas bijusi filmā par Laru Kroftu nespēj manī neizraisīt zināmu skepsi. Jā, es zinu, ka tur bija arī citi pazīstami izpildītāji, bet "Elevation" būtībā bija dziesma - filmas seja, un tas uzliek zināmu nospiedumu. Taču, abstrahējoties no Laras, arī šī dziesma ir vēl ok.
Toties pēc trim grāvējiem sākas totāls borefests. Vispirms nāk "Walk On", kas ir skaista, bet garlaicīga dziesma. Tai seko "Kite", kas arī ir skaista, bet garlaicīga dziesma, lai gan mazāk garlaicīga nekā "Walk On". "In a little while" nav īpaši skaista, bet ir garlaicīga. "Wild Honey" man nepatīk melodija, var just zināmu noslieci atdarināt bītlus, bet neveiksmīgi realizētu. Idejiskais "Peace on Earth" ir fenomenāli garlaicīgs. "When I Look At the World" manā kopijā ir šausmīgi kluss, bet arī lielāka skaļuma uzgriešana nepadara šo dziesmu interesantu. Dziesmā "New York" Bono sākumā mēģina atdarināt Lū Rīdu (kurš arī ir tipisks šīs pilsētas apdziedātājs), pēc tam dziesma kļūst prognozējami garlaicīga. Visubeidzot albūms beidzas ar "Grace" - vēl vienu garlaicīgu dziesmu.
Es apzinos, ka mans šī ieraksta apraksts ir sanācis diezgan *garlaicīgs*, bet es neko nevaru padarīt - U2 man allaž ir uzdzinuši miegu un kas viņos ir tik fenomenāls man nekad nav pielecis. Jā - ļoti profesionāla blice. Jā - viņiem ir daudz skaistu dziesmu. Bet cik no šīm dziesmām ir tādas, ka es tās gribētu klausīties atkal un atkal? Un cik viņiem ir atmiņā paliekošu ne-hītu? Ne pārāk daudz. Turklāt viena lieta ir jebkuru viņu dziesmu dzirdēt pa radio, bet pavisam cita lieta - klausīties veselu U2 albūmu no vietas. Boring!
2007-06-05
comments powered by Disqus