ReLoad
Es laikam tomēr esmu bijis Metallicas cienītājs - kā izskatās manā kolekcijā ir diezgan daudz šīs grupas albūmu un vēl joprojām daudzas šī albūma dziesmas pēc skaņas man izklausās zināmas.
Lai arī Metallica ir intensīvi failu apmaiņas internetā apkarotāji, par ko viņiem, protams, mūžīgs gods un slava (no Guntara Rača puses, protams), vienu mūsdienu tehnoloģiju iespēju šī grupa izmanto uz pilnu klapi - proti, iespēju albūmā 40 minūšu vietā ievietot 75 minūtes. Un arī "ReLoad" pilnā mērā cieš no šīs problēmas.
Protams, iespējams, ka klausītāji labprātāk pērk diskus, kuros ir vairāk mūzikas, taču īpaši pārliecināts par to es tomēr nebūtu.
Nē, es nesaku, ka "ReLoad" nebūtu labs albūms. Tāpat es gan nesaku, ka tas būtu smagāks par jebko no "Black Sabbath" daiļrades (pretēji tam, ko droši vien uzskata vairums metāla fanu, kuri par "īstu" uzskata tikai astoņdesmito-deviņdesmito gadu metālu), taču vairākas kompozīcijas šeit ir tik spēcīgas, ka pat es neko sliktu par tām pateikt neuzdrīkstētos.
"Fuel", "The Memory Remains", "Devil`s Dance", "The Unforgiven II" - vai tas nav viens spēcīgs sākums. Protams, es apzinos, ka "Unforgiven II" ir drīzāk Guns`n`Roses nekā Metallicas dziesma (patiesībā pat Braiens Ādamss būtu spējīgs kaut ko līdzīgu radīt), taču gan "Fuel", gan "Devil`s Dance" ir tik autentisks metāls, cik vien iespējams.
Albūma otrās puses kompozīcijas man ir zināmas daudz mazāk, nezinu, vai tas tāpēc ka tās nav skanējušas pa radio vai tāpēc ka es tās nebiju pats rakstījis diskos ar tā sauktajiem "Kazhe Collection", bet tas nenozīmē, ka šīs dziesmas būtu sliktas. Mazliet par garu gan tās ir - tāda stila grupai kā Metallica 13 dziesmas 75 minūtēs, manuprāt, ir mazliet par maz. To var piedot progrokeriem, kuriem šādi dziesmu garumi parasti ir attaisnojami, kamēr Metallica, kas septiņas minūtes stiepj "Where the wild things are", kurai arī pirmās minūtes nebija diez ko interesantas, manuprāt, mazliet pārcenšas.
Un vispār šai grupai jau uz "ReLoad" laiku bija uznākusi zināma nosliece maniakāli komercializēties (protams, var teikt, ka visu to aizsāka "Nothing Else Matters", taču salīdzinoši ar "Low Man`s Lyric" tā dziesma vēl ir metāls).
Rifi ir labi, Larss Ulrihs pie bungām plosās labi un Hetfīldam ir laba balss, to visu es nevaru noliegt, bet kaut kā šajā ierakstā pietrūkst. Vai ir par daudz.
Nav jau slikti, bet varētu labāk.
Lai arī Metallica ir intensīvi failu apmaiņas internetā apkarotāji, par ko viņiem, protams, mūžīgs gods un slava (no Guntara Rača puses, protams), vienu mūsdienu tehnoloģiju iespēju šī grupa izmanto uz pilnu klapi - proti, iespēju albūmā 40 minūšu vietā ievietot 75 minūtes. Un arī "ReLoad" pilnā mērā cieš no šīs problēmas.
Protams, iespējams, ka klausītāji labprātāk pērk diskus, kuros ir vairāk mūzikas, taču īpaši pārliecināts par to es tomēr nebūtu.
Nē, es nesaku, ka "ReLoad" nebūtu labs albūms. Tāpat es gan nesaku, ka tas būtu smagāks par jebko no "Black Sabbath" daiļrades (pretēji tam, ko droši vien uzskata vairums metāla fanu, kuri par "īstu" uzskata tikai astoņdesmito-deviņdesmito gadu metālu), taču vairākas kompozīcijas šeit ir tik spēcīgas, ka pat es neko sliktu par tām pateikt neuzdrīkstētos.
"Fuel", "The Memory Remains", "Devil`s Dance", "The Unforgiven II" - vai tas nav viens spēcīgs sākums. Protams, es apzinos, ka "Unforgiven II" ir drīzāk Guns`n`Roses nekā Metallicas dziesma (patiesībā pat Braiens Ādamss būtu spējīgs kaut ko līdzīgu radīt), taču gan "Fuel", gan "Devil`s Dance" ir tik autentisks metāls, cik vien iespējams.
Albūma otrās puses kompozīcijas man ir zināmas daudz mazāk, nezinu, vai tas tāpēc ka tās nav skanējušas pa radio vai tāpēc ka es tās nebiju pats rakstījis diskos ar tā sauktajiem "Kazhe Collection", bet tas nenozīmē, ka šīs dziesmas būtu sliktas. Mazliet par garu gan tās ir - tāda stila grupai kā Metallica 13 dziesmas 75 minūtēs, manuprāt, ir mazliet par maz. To var piedot progrokeriem, kuriem šādi dziesmu garumi parasti ir attaisnojami, kamēr Metallica, kas septiņas minūtes stiepj "Where the wild things are", kurai arī pirmās minūtes nebija diez ko interesantas, manuprāt, mazliet pārcenšas.
Un vispār šai grupai jau uz "ReLoad" laiku bija uznākusi zināma nosliece maniakāli komercializēties (protams, var teikt, ka visu to aizsāka "Nothing Else Matters", taču salīdzinoši ar "Low Man`s Lyric" tā dziesma vēl ir metāls).
Rifi ir labi, Larss Ulrihs pie bungām plosās labi un Hetfīldam ir laba balss, to visu es nevaru noliegt, bet kaut kā šajā ierakstā pietrūkst. Vai ir par daudz.
Nav jau slikti, bet varētu labāk.
2007-06-08
comments powered by Disqus