Kazhes pierakstu burtnīca

Sākot skatīties "The Office", es pieļāvu vienu būtisku kļūdu. Es biju pārliecināts, ka šis seriāls ir kaut kas līdzīgs kā "The IT Crowd" un gaidīju, ka joki man birs virsū kā čiekuri un man atliks tikai sargāt galvu no lielākajiem no tiem.
Tomēr "The Office" ir mazliet cita veida seriāls. Humora šeit, protams, netrūkst un brīžiem nepārsmieties ir gandrīz neiespējami, taču tas ir īstenots mazliet citā veidā.
Seriālā mēs redzam tādu kā dokumentālu firmu par kādas papīra kompānijas filiāli un tās darbiniekiem. Līdz ar to nāk neizbēgamie elementi - mazliet dreboša kamera, bieži kadri, kas tiek filmēti caur stiklu vai žalūzijām, nedabīga humora trūkums. Šis patiešām ir gandrīz reāls birojs ar vienkāršiem darbiniekiem, kuriem gan, protams, katram ir savas dīvainības, bet kuri ir cilvēki un nevis karikatūru varoņi. Iedomāties, ka the OFfice servertelpā varētu slēpties kāds gots, ir pilnīgi neiespējami (lai arī IT Crowdā tas, protams, nostrādāja vienkārši ideāli).
Tā vietā mēs varam iepazīties ar filiāles vadītāju Deividu Brentu (jā, te kā īstā dokumentālā filmā ir arī epizodes, kurās notiek tāda kā varoņa saruna ar kameru speciālā filmēšanas telpā), kurš jūtas esam ne tikai lielisks priekšnieks, bet arī talantīgs komiķis (lai gan praksē viņa joki lielākoties smieklīgi šķiet tikai viņam pašam), viņa "labā roka" Garets, kurš šausmīgi lepojas ar savu dalību "territorial army" (jebšu kaut kādos brīvprātīgajos zemessargos) un uzskata līdz ar to sevi par īstu veci. Vēl te strādā Tims (Martins Frīmens), kuram ir labs humors un kurš apzinās, ka viņa darbs ir muļķīgs un bezjēdzīgs.
Centrālā sižeta līnija - Deividam Brentam viņa priekšniece paziņo, ka kompānijā izlemts apvienot divas filiāles un jautājums ir tikai par to, kura tiks inkorporēta kurā. Līdz ar to Deividam ir jāpierāda, ka viņš ir labs vadītājs un ne tikai slikts jokdaris (bet īpaši labs viņš patiesībā nav).
Katrā sērijā ir arī lokālais sižets, manuprāt, divas labākās šajā ziņā sērijas iekrīt sezonas vidū (sezonā, kā jau angļiem parasts, ir sešas sērijas) - "The Quiz" un "Training" - attiecīgi par konkursu firmas dalībnieku vidū un mācību nodarbību par rūpēm par klientu, abus divus pasākumus Brents izgāž gandrīz ģeniālā veidā.
Vispār tā jau ir, ka pirmajās pirmās sērijas minūtēs tu vispār neko nesaproti - kas tā vispār par padarīšanu, kas tas par stulbu biroju, un kāpēc tev to jāskatās. Bet ar laiku tu saproti, ka tas ir pat ĻOTI smieklīgi, tikai tev jādarbina citi smieklu muskuļi nekā citkārt (ko tas lai arī nenozīmētu).

Viena no filmas skaistākajām daļām ir kad Deivids Brents atklāj saviem darbiniekiem, ka viņš reiz ir bijis kādā grupā, kurai "Texas" ir bijuši par iesildītājiem, un arī "Texas" ir apzinājušies, ka Brents ir par viņiem labāks, bet Brents labāk izvēlējies kļūt par papīra kompānijas darbinieku. Lai apliecinātu savas spējas, Brents nospēlē pāris pašsacerētas dziesmas un te nu jāsaka, ka "Free Love on the Free Love Freeway" ir viena no ģeniālākajām pēdējā laikā dzirdētajām dziesmām:

Ar nepacietību gaidu otro sezonu. Ok, īpaši jau negaidu - tā man jau ir kompī un vairāk par divām sezonu šim seriālam nemaz nav.