Kazhes pierakstu burtnīca

Klausoties kārtējo "Kino" albūmu, varu saskatīt vienu izteiktu šīs grupas plusu un mīnusu. Pluss ir tās diezgan lipīgās melodijas. Mīnuss ir šausmīgā vienveidība. Šķiet, ka Viktora Coja balss tembrs un dziedāšanas maniere varētu būt pie vainas - viņš visas dziesmas izpilda gandrīz vienādi.
Ko es iepriekš nebiju ievērojis, ka viņi patiesībā bija baigi izteikta new wave grupa - ar tipiskiem astoņdesmito gadu sintezatoriem un tādu dorkisku skanējumu.
Šī ieraksta galvenais grāvējs, kas laikam ir arī viena no šīs grupas zināmākajām dziesmām, ir tituldziesma "Gruppa krovi", tā, kas "na rukave". Albūma sākumā vairākas dziesmas nav neko īpašas - bez "Zakroi za mnoi dver`", "Vojna" (it īpaši), "Spokoinaja noch" es varētu arī iztikt, tālāk gan sākas labākas dziesmas, piemēram, "Mama, mi vse soshli s uma". Manuprāt, labākā ieraksta kompozīcija ir riktīgi bandītiskais "Prohozhij", kas arī ir kaut cik savādāks kā citas "Kino" dziesmas (un tas mani priecē).
Vispār man rodas aizdomas, ka Cojam īstenībā nepavisam nebija balss - tā viņa savdabīgā maniere, šķiet, vienkārši piesedz nespēju dziedāt "pa īstam", jo būtībā viņš tad jau drīzāk repo nevis dzied.
Vēl kas man nāk prātā, klausoties šo grupu, ir NSRD, cik dīvaini tas lai arī nebūtu - sintezatoru patterni brīžiem ir līdzīgi un patiesībā varētu teikt, ka Jura Boiko dziedāšanas maniere bija diezgan līdzīga Cojam, tikai tāda mazāk nopietna.
Tomēr jāatzīst, ka NSRD es liktu vienu plauktiņu augstāk par Kino, par spīti šīs grupas grandiozajai reputācijai un neskaitāmajiem uzrakstiem "Coj živ" uz sētām un māju sienām.
Lai klausītos "Kino" ir jābūt vismaz kaut kādā mērā krievu roka cienītājam. Es neesmu.