Kazhes pierakstu burtnīca

"Sestdiena, asiņainā sestdiena" reiz bija man mīļākais BS albūms. Droši vien es tolaik biju maigāka dvēsele nekā šodien. Lai gan varbūt arī nebiju, kas to lai zina. Šobrīd manā skatījumā šis ieraksts ir mazliet par vieglu. Jā, patiešām man gribētos no BS dzirdēt vairāk tādu dziesmu kā titulkompozīcija šajā albūmā (kas gan, protams, ne tuvu nav tik smaga kā, piemēram, "Sweet Leaf", bet citādi ir viens no veiksmīgākajiem Tonija Aijomi radījumiem). Arī tai sekojošā "A National Acrobat", kas ir diezgan līdzīga pirmajai dziesmai, ir gana spēcīga. Patiesībā patīkamākais šī ieraksta pārsteigums ir instrumentālā "Fluff", kurā Aijomi sevi parāda kā akustiskās ģitāras atmosfēru meistaru (par pirkstu veiklību Stīva Hova stilā te gan runāt nevajadzētu). Vispār no visiem agrīnajiem Sabatu ierakstiem šis ir vispopsīgākais - ne velti tā ierakstīšanā piedalījās arī Riks Veikmens no Yes - jā, pavisam nopietni, Riks Veikmens un Ozijs Osborns vienā grupā! Arī Metallica`s kaverētā "Sabbra Cadabra" man patīk gluži labi, lai gan īpaši metāliska tā nemaz nav.
Diemžēl ieraksta otrajā pusē Black Sabbath pavisam pazaudē savu identitāti - "Killing Yourself to Live" ir tāda ZZ Top izpratne par metālu, nevis īsts Metāls, ja šo dziesmu spēlētu Judas Priest, tā būtu vismaz ātrāka un autentiskāka. Arī tizlu sintezatoru dominētā "Who Are You?" neatbild uz jautājumu, kas tad īsti ir Black Sabbath - "Iron Man" izpildītāji vai vienkārša smagā rokgrupa.
Kopumā šis ieraksts ne tuvu nav tik labs, kā man bija palicis atmiņā. Žēl.