Three Men in a Boat
Kādreiz es domāju, ka šis Džeroma stāsts/romāns, nezinu, kā to pareizi definēt, ir oficiāli atzīts par visu laiku smieklīgāko literāro darbu. Patiešām - kāpēc lai tas nebūtu?
Viens variants, kāpēc nē, man ir. Proti, tā kā Džeroms šo darbu sākotnēji bija iecerējis kā informatīvu aprakstu par dabas/pilsētu jaukumiem gar Temzu, bet tikai tad to pārvērtis par komisku piedzīvojumu stāstu, darbā ir saglabājušās arī sausās faktoloģiskās pasāžas, kuras lielākoties nav diži smieklīgas. Reizēm gadās, ka arī viņa apraksti ir interesanti, kaut vai par vietām, kur nabaga vietējie iedzīvotāji varēja satikt Henriju VIII un Annu Boleinu šamējo cerēšanās laikā, bet lielākoties tas viss izklausās pēc viena liela blah blah blah. Viena lieta ir ietvert reālus objektus komiskos stāstos (kā, piemēram, tas ir ar Hemptonkortas labirintu, kurā apmaldījās Hariss), bet gluži cita ir skaidrot kaut ko par Redingas vēsturi. Tas turklāt pamatīgi grauj stāsta vienotību, jo tā sauktā Džerija raksturs neliek domāt par pamatīgām zināšanām vēstures un kultūras jautājumos. Arī moralizēšanas darbā ir stipri padaudz - tas attiecas gan uz pilnīgi bezmērķīgo banālo epizodi ar sievietes līķi, ko varoņi ierauga upē, gan uz kokgriezumu apcerēšanas nostaļģiju (tikām varoņa pārdomas, vai viņa pretīgo porcelāna suni pēc divsimts gadiem uzskatīs par sava laikmeta mākslas darbu ir ļoti trāpīgas).
Varētu padomāt, ka es esmu kāds "Trīs vīru laivā" nicinātājs, bet tā nebūt nav. Šis darbs ir radījis neskaitāmas ģeniālas frāzes, kuru kultūrcitātiskā nozīme ir nenoliedzama, komiskās epizodes gandrīz vienmēr ir ģeniālas. Tikai to visu mazliet apskādē garlaicīgie apraksti, kuriem es sevi nevaru piespiest rūpīgi sekot. Un tā laikam nav ģeniāla darba pazīme, ka tur daudzas vietas tev nešķiet interesantas.
Protams, no otras puses - šis romāns ir TĀDA klasika, tāds ģeniālu citātu krājums un komisku situāciju apraksta etalons, ka varbūt varētu piedot Džeromam tās lietas, kuras tik ideālas tajā nav. Katrā ziņā bez šī romāna droši vien angļu humora māksla būtu pilnīgi savādāka nekā tā ir īstenībā.
Viens variants, kāpēc nē, man ir. Proti, tā kā Džeroms šo darbu sākotnēji bija iecerējis kā informatīvu aprakstu par dabas/pilsētu jaukumiem gar Temzu, bet tikai tad to pārvērtis par komisku piedzīvojumu stāstu, darbā ir saglabājušās arī sausās faktoloģiskās pasāžas, kuras lielākoties nav diži smieklīgas. Reizēm gadās, ka arī viņa apraksti ir interesanti, kaut vai par vietām, kur nabaga vietējie iedzīvotāji varēja satikt Henriju VIII un Annu Boleinu šamējo cerēšanās laikā, bet lielākoties tas viss izklausās pēc viena liela blah blah blah. Viena lieta ir ietvert reālus objektus komiskos stāstos (kā, piemēram, tas ir ar Hemptonkortas labirintu, kurā apmaldījās Hariss), bet gluži cita ir skaidrot kaut ko par Redingas vēsturi. Tas turklāt pamatīgi grauj stāsta vienotību, jo tā sauktā Džerija raksturs neliek domāt par pamatīgām zināšanām vēstures un kultūras jautājumos. Arī moralizēšanas darbā ir stipri padaudz - tas attiecas gan uz pilnīgi bezmērķīgo banālo epizodi ar sievietes līķi, ko varoņi ierauga upē, gan uz kokgriezumu apcerēšanas nostaļģiju (tikām varoņa pārdomas, vai viņa pretīgo porcelāna suni pēc divsimts gadiem uzskatīs par sava laikmeta mākslas darbu ir ļoti trāpīgas).
Varētu padomāt, ka es esmu kāds "Trīs vīru laivā" nicinātājs, bet tā nebūt nav. Šis darbs ir radījis neskaitāmas ģeniālas frāzes, kuru kultūrcitātiskā nozīme ir nenoliedzama, komiskās epizodes gandrīz vienmēr ir ģeniālas. Tikai to visu mazliet apskādē garlaicīgie apraksti, kuriem es sevi nevaru piespiest rūpīgi sekot. Un tā laikam nav ģeniāla darba pazīme, ka tur daudzas vietas tev nešķiet interesantas.
Protams, no otras puses - šis romāns ir TĀDA klasika, tāds ģeniālu citātu krājums un komisku situāciju apraksta etalons, ka varbūt varētu piedot Džeromam tās lietas, kuras tik ideālas tajā nav. Katrā ziņā bez šī romāna droši vien angļu humora māksla būtu pilnīgi savādāka nekā tā ir īstenībā.
2007-07-29
comments powered by Disqus