For those about to Rock We Salute You
Turpinot pievērsties unikāli nedaudzveidīgajai AC/DC ierakstu karjerai, esmu nonācis pie "For those about to rock" - albūma, kurš acīmredzami bija lemts neveiksmei. Iznācis pēc "Highway to Hell" - labākā grupas ieraksta ar Bonu Skotu, un "Back in Black" - labākā ieraksta bez Bona Skota (tobiš ar Braienu Džonsonu), šis ieraksts diez vai varēja cerēt kļūt par trešo absolūto virsotni grupas ierakstu kolekcijā.
Faktiski nekā slikta te nav - nav jau tā, ka AC/DC pēkšņi būtu aizmirsuši, ka viņu dzīves jēga ir spēlēt vienkāršu un vienveidīgu bugiju ar spēcīgiem spiedzieniem, skaļiem rifiem un muļķīgiem seksa pilniem tekstiem, bet neviens no šiem trim punktiem šajā ierakstā nesasniedz savus labākos līmeņus.
Pat ievērojamu popularitāti guvusī albūma tituldziesma tā īsti nespēj tā īsti mani pārliecināt, ka tā ir izcila (lai gan dziesmas nosaukums un piedziedājums ir gana labi). Bet smieklīgi ir tas, ka nākamā albūma dziesma - "Put the finger on you" sākas ar praktiski to pašu rifu, ar ko pirmā. Tas jau nu ir mazliet par traku. Ikviens var piedot AC/DC, ka viņi mēdz atkārtoties, bet atkārtot otrajā dziesmā pirmo - tas jau nu ir mazliet par traku. Lai gan jāatzīst, ka panti šeit strukturēti labāk nekā tituldziesmā, tā ka iespējams, ka viņi būtu varējuši no šīm divām dziesmām salipināt kaut ko patiešām lielisku.
Spēka gan visās šajās dziesmās netrūkst - vai tas būtu "Snowballed", kura nosaukums man neizbēgami liek domāt par šī jēdziena atšifrēju filmā "Clerks" un kas, starp citu, ir viena no albūma labākajām dziesmām, vai arī kāda cita dziesma (kuras gan, kā jau minēts, ir viena otrai pamatīgi līdzīgas), brāļi Jangi, Braiens Džonsons un tie grupas dalībnieki, kuru vārdus es nezinu, izliek savu pulveri pēc pilnas programmas. Džonsons vispār neapšaubāmi ir šī ieraksta zvaigzne - šādu spiegšanu Bons Skots pat zārkā droši vien nespētu realizēt, bet melodijas gan šoreiz varētu būt atmiņā paliekošākas.
Faktiski nekā slikta te nav - nav jau tā, ka AC/DC pēkšņi būtu aizmirsuši, ka viņu dzīves jēga ir spēlēt vienkāršu un vienveidīgu bugiju ar spēcīgiem spiedzieniem, skaļiem rifiem un muļķīgiem seksa pilniem tekstiem, bet neviens no šiem trim punktiem šajā ierakstā nesasniedz savus labākos līmeņus.
Pat ievērojamu popularitāti guvusī albūma tituldziesma tā īsti nespēj tā īsti mani pārliecināt, ka tā ir izcila (lai gan dziesmas nosaukums un piedziedājums ir gana labi). Bet smieklīgi ir tas, ka nākamā albūma dziesma - "Put the finger on you" sākas ar praktiski to pašu rifu, ar ko pirmā. Tas jau nu ir mazliet par traku. Ikviens var piedot AC/DC, ka viņi mēdz atkārtoties, bet atkārtot otrajā dziesmā pirmo - tas jau nu ir mazliet par traku. Lai gan jāatzīst, ka panti šeit strukturēti labāk nekā tituldziesmā, tā ka iespējams, ka viņi būtu varējuši no šīm divām dziesmām salipināt kaut ko patiešām lielisku.
Spēka gan visās šajās dziesmās netrūkst - vai tas būtu "Snowballed", kura nosaukums man neizbēgami liek domāt par šī jēdziena atšifrēju filmā "Clerks" un kas, starp citu, ir viena no albūma labākajām dziesmām, vai arī kāda cita dziesma (kuras gan, kā jau minēts, ir viena otrai pamatīgi līdzīgas), brāļi Jangi, Braiens Džonsons un tie grupas dalībnieki, kuru vārdus es nezinu, izliek savu pulveri pēc pilnas programmas. Džonsons vispār neapšaubāmi ir šī ieraksta zvaigzne - šādu spiegšanu Bons Skots pat zārkā droši vien nespētu realizēt, bet melodijas gan šoreiz varētu būt atmiņā paliekošākas.
2007-08-06
comments powered by Disqus