Disturbia
Es nevarētu teikt, ka Disturbia būtu oriģinālākā filma, ko esmu savā mūžā redzējis - tās sižets pamatīgi atsauca gan klasisko Hičkoka "Rear Window", gan mazāk klasisko, bet tāpat labo multfilmu "Monster House". Tomēr tā noteikti bija oriģinālākā filma, ko noskatījos pagājušajā nedēļā, lai arī strikti ņemot nevienu citu filmu es šajā nedēļā tā arī nenoskatījos.
Filmas žanru tā īsti klasificēt nav iespējams. Pa brīžam šķiet, ka darīšana ir ar gluži parastu romantisko tīņu komēdiju, tad tā pārvēršas par spriedzes filmu, te humors atkal kļūst melns un nedaudz nežēlīgs, te atkal šķiet, ka tā vispār ir pusaudžu šausmene - kokteilis patiesībā pamatīgs.
Sižets ir aptuveni sekojošs: čalītis Keils ir pie stūres mašīnā, kad autoavārijā bojā iet viņa tēvs (īsi sakot - neievēroja distanci), pēc tam skolā viņam ir problēmas ar koncentrāciju un viņš aizkaitināts iekrauj pa seju spāņu valodas skolotājam, par ko viņam policija nosaka mājas arestu uz 3 mēnešiem un pie kājas pieliek kaut kādu pīkstuli, kas viņam aizliedz pamest teritoriju vairāk kā 30 metru radiusā no mājas centra. Tā kā ne vella, ko darīt viņam nav (mamma atņem šim playstation), šis sāk ar binokli novērot kaimiņus un it īpaši seksīgo jauno kaimiņienii Ešliju. Taču paralēli viņš ievēro, ka viens kaimiņu onkulis uzvedas ļoti mīklaini un ir gluži ticams, ka viņš varētu izrādīties kāds slavens sērijveida slepkava (Rear Window sižets). Kad Keilam un viņa dorkiskajam japāņu korešam Ronijam piebiedrojas Ešlija slepkavas novērošanā, sāk pamatīgi viss līdzināties manis jau pieminētajai multenei "Monster House". Žēl tikai, ka neviens no maniem paziņām nevar apstiprināt vai noliegt šo manu novērojumu, jo MH skatījos vienatnē Ženēvā šī gada februārī.
Par to, cik filma ir laba vai slikta, tik viennozīmīgi izteikties nevaru. Vairākās situācijās gribējās saķert galvu un teikt: Ak, Dievs, cik stulbi! Vai šo filmu ir radījuši kaut kādi kretīni? Bet, no otras puses, brīžiem bija arī gana baisi un vairākas epizodes bija tīri labas.
Droši vien precīzākais veids, kā raksturot šo filmu, būtu pateikt, ka tā ir popkorna filma un nevis mākslas filma - vienreiz noskaties, tiec pietiekami izklaidēts, bet otro reizi skatīties negribās, pārdomāt negribās un pēc pāris mēnešiem vairs īsti neatceries, vai tev šī filma patika vai nē.
Filmas žanru tā īsti klasificēt nav iespējams. Pa brīžam šķiet, ka darīšana ir ar gluži parastu romantisko tīņu komēdiju, tad tā pārvēršas par spriedzes filmu, te humors atkal kļūst melns un nedaudz nežēlīgs, te atkal šķiet, ka tā vispār ir pusaudžu šausmene - kokteilis patiesībā pamatīgs.
Sižets ir aptuveni sekojošs: čalītis Keils ir pie stūres mašīnā, kad autoavārijā bojā iet viņa tēvs (īsi sakot - neievēroja distanci), pēc tam skolā viņam ir problēmas ar koncentrāciju un viņš aizkaitināts iekrauj pa seju spāņu valodas skolotājam, par ko viņam policija nosaka mājas arestu uz 3 mēnešiem un pie kājas pieliek kaut kādu pīkstuli, kas viņam aizliedz pamest teritoriju vairāk kā 30 metru radiusā no mājas centra. Tā kā ne vella, ko darīt viņam nav (mamma atņem šim playstation), šis sāk ar binokli novērot kaimiņus un it īpaši seksīgo jauno kaimiņienii Ešliju. Taču paralēli viņš ievēro, ka viens kaimiņu onkulis uzvedas ļoti mīklaini un ir gluži ticams, ka viņš varētu izrādīties kāds slavens sērijveida slepkava (Rear Window sižets). Kad Keilam un viņa dorkiskajam japāņu korešam Ronijam piebiedrojas Ešlija slepkavas novērošanā, sāk pamatīgi viss līdzināties manis jau pieminētajai multenei "Monster House". Žēl tikai, ka neviens no maniem paziņām nevar apstiprināt vai noliegt šo manu novērojumu, jo MH skatījos vienatnē Ženēvā šī gada februārī.
Par to, cik filma ir laba vai slikta, tik viennozīmīgi izteikties nevaru. Vairākās situācijās gribējās saķert galvu un teikt: Ak, Dievs, cik stulbi! Vai šo filmu ir radījuši kaut kādi kretīni? Bet, no otras puses, brīžiem bija arī gana baisi un vairākas epizodes bija tīri labas.
Droši vien precīzākais veids, kā raksturot šo filmu, būtu pateikt, ka tā ir popkorna filma un nevis mākslas filma - vienreiz noskaties, tiec pietiekami izklaidēts, bet otro reizi skatīties negribās, pārdomāt negribās un pēc pāris mēnešiem vairs īsti neatceries, vai tev šī filma patika vai nē.
2007-08-18
comments powered by Disqus