Kazhes pierakstu burtnīca

Nekad netici Larsam fon Trīram! Ja viņš apgalvo, ka viņa filma ir mūzikls (Dancer in the Dark), tad tas ir ūberdepresīvs stāsts par aklu sievieti. Ja viņš apgalvo, ka viņa filma ir par Ameriku, tā patiesībā nav par Ameriku (jo viņš tur nekad nav bijis). Ja viņš apgalvo, ka viņa filma ir komēdija - vislabāk neskaties to vispār.
Jā, "The Boss of It All" pat plakātos tiek reklamēta kā "Larsa fon Trīra" komēdija. Zinot to, ka šis cilvēks nekad nav izcēlies ar vieglumu savā mākslā, negribas viņam ticēt. Tomēr tu izlasi, ka tā stāsta par kādu IT firmu, kuras īpašniekam nekad nav pieticis dūšas saviem darbiniekiem atzīties, ka viņš ir īpašnieks, nevis tikai viens no darbiniekiem, un tāpēc viņš, lai varētu firmu pārdot, noalgo aktieri, kas uzdosies par firmas īpašnieku, kas pēdējos 10 gadus bijis Amerikā. Un tad nu šim aktierim ir jāuzdodas nedēļas garumā par IT kompānijas īpašnieku. Stilīgi, vai ne? Varētu sanākt viena makten jautra komēdija, ne?
Nē! Tas ir fon Trīrs, for God`s sake. Lai arī viņš pats filmas sākumā apsola, ka šī filma būs gluži nenopietna komēdija, protams, ka viņš melo. Vispirms tu konstatē, ka filma ir tapusi ar (ne pārāk profesionālu) ciparu videokameru un ka visvairāk tā līdzinās "The Office" filmēšanas manierei. Tad tu ievēro savdabīgo "montāžu" - ja to par tādu vispār var nosaukt. Proti, pēc ik apmēram 5 sekundēm tiek piestiķēts klāt nākamais kadrs, tā ka tu ātri vien jūties šīs manieres dēļ aizkaitināts. Tad izrādās, ka ja te vispār var runāt par komēdiju, tad varbūt vienīgi komēdiju Beketa gaumē - ar viendimensionāliem personāžiem, absurdiem dialogiem un bezjēdzīgu sižeta risinājumu. Es saprotu, ka lai kaut ko šādu radītu, noteikti ir nepieciešams ieguldīt daudz pūliņu un darba, bet gala rezultāts izskatās pēc amatierfilmas, kuru bez iepriekšējas scenārija uzrakstīšanas, varētu radīt es kopā ar saviem draugiem. Un, protams, ka tā nav komēdija vēl viena iemesla dēļ - te nav nekā komiska. Ir kādas pāris situācijas, kurās tu vari pasmaidīt, bet lielākoties filma ir fon trīriski drūma un depresīva.
Protams, ka IMDb un Rotten Tomatoes vērtējumi šai filmai ir ļoti augsti. Boston Globe par to raksta: "Who knew the man had a workplace comedy in him, let alone one this sharp?" Hollywood reporter raksturo filmu: "A surprisingly light-hearted though nonetheless devilish spirit."
Viena lieta ir skaidra - par skatītāju fon Trīrs nedomā, viņa filmas nav radītas, lai cilvēki tās izbaudītu. Tomēr viena lieta, ja tas ir skaisti realizēts - tā kā Manderlejā, un pilnīgi cita, ja tev nākas skatīties kaut kādu pseidodokumentālu trīrisma realizāciju darbavietā.