Almost Transparent Blue
Tāpat kā nav vēlams sajaukt franču elektroniskā roka grupu "Space" ar angļu indī roka grupu "Space", tāpat kā nav vēlams sajaukt alu ar šņabi, nav vēlams sajaukt Haruki Murakami un Rjū Murakami. Ja tev garšo viens, tas nekādi negarantē, ka tev garšos otrs. Haruki man garšo. Rjū - pagaidām izskatās, ka nē.
"Gandrīz caurspīdīgā zilgme" ir ļoti netipisks (vismaz tā man šķiet) japāņu romāns. Šeit ne reizes netiek pieminēti ķiršu dārzi, samuraji, geišas, tējas ceremonijas, anime, sumo vai jebkas cits, ar ko eiropietim parasti asociējas Japāna. Tā vietā Rjū Murakami romāns vēsta par trim divdesmitā gadsimta otrās puses populārākajām tēmām: seksu, narkotikām un rokenrolu. Ja pirmais un trešais regulāri parādās arī Haruki Murakami romānos, tad narkotiku jautājumos viņš ar baisu pieredzi lepoties nevar.
Kāds ir romāna sižets? Gribētos teikt, ka tāda tur nav. Ir galvenais varonis Rjū (acīmredzot - autora personības variācija), ir daudz viņa draugu un draudzeņu, ar kuriem viņš kopā lieto narkotikas un kuriem visiem ir diezgan grūti klasificējama dzimumdzīve. Ja man vajadzētu attēlot shēmu, kas ar ko romāna gaitā ir gulējis, tas varētu radīt ievērojamas problēmas, jo regulāri romānā parādās grupveida seksa ainas un tajās kaut ko klasificēt jau ir pagrūti. Reti man ir gadījies lasīt tik brutāli tiešus un "disturbing" seksuālo ainu aprakstus kā tas ir šajā Murakami romānā (vārds "erotika" te diez vai būtu īsti vietā). Viena vīrieša "pimpis" (autora leksika) otram mutē ar sekojošu spermas garšas aprakstu, rokas anālajās atverēs, šķidrumus izdalošas "pežas" (autora leksika), vemšana seksa laikā, melnādaino locekļu izmēri un vardarbība varētu būt labākie šī romāna atslēgvārdi. Plus - "The Doors" un "Rolling Stones" mūzika. (romāna darbība norisinās septiņdesmito sākumā)
Lai arī man negribas to atzīt, bet uzrakstīts šis romāns ir labi, tikai ļoti pretīgi un man tas absolūti nepatika. Vērtējums tik zems tāpēc, ka pēc romāna izlasīšanas sajūtas bišķi līdzīgas (so I imagine) it kā man un nevis romāna galvenajam varonim mutē būtu atradies Džonsona penis.
"Gandrīz caurspīdīgā zilgme" ir ļoti netipisks (vismaz tā man šķiet) japāņu romāns. Šeit ne reizes netiek pieminēti ķiršu dārzi, samuraji, geišas, tējas ceremonijas, anime, sumo vai jebkas cits, ar ko eiropietim parasti asociējas Japāna. Tā vietā Rjū Murakami romāns vēsta par trim divdesmitā gadsimta otrās puses populārākajām tēmām: seksu, narkotikām un rokenrolu. Ja pirmais un trešais regulāri parādās arī Haruki Murakami romānos, tad narkotiku jautājumos viņš ar baisu pieredzi lepoties nevar.
Kāds ir romāna sižets? Gribētos teikt, ka tāda tur nav. Ir galvenais varonis Rjū (acīmredzot - autora personības variācija), ir daudz viņa draugu un draudzeņu, ar kuriem viņš kopā lieto narkotikas un kuriem visiem ir diezgan grūti klasificējama dzimumdzīve. Ja man vajadzētu attēlot shēmu, kas ar ko romāna gaitā ir gulējis, tas varētu radīt ievērojamas problēmas, jo regulāri romānā parādās grupveida seksa ainas un tajās kaut ko klasificēt jau ir pagrūti. Reti man ir gadījies lasīt tik brutāli tiešus un "disturbing" seksuālo ainu aprakstus kā tas ir šajā Murakami romānā (vārds "erotika" te diez vai būtu īsti vietā). Viena vīrieša "pimpis" (autora leksika) otram mutē ar sekojošu spermas garšas aprakstu, rokas anālajās atverēs, šķidrumus izdalošas "pežas" (autora leksika), vemšana seksa laikā, melnādaino locekļu izmēri un vardarbība varētu būt labākie šī romāna atslēgvārdi. Plus - "The Doors" un "Rolling Stones" mūzika. (romāna darbība norisinās septiņdesmito sākumā)
Lai arī man negribas to atzīt, bet uzrakstīts šis romāns ir labi, tikai ļoti pretīgi un man tas absolūti nepatika. Vērtējums tik zems tāpēc, ka pēc romāna izlasīšanas sajūtas bišķi līdzīgas (so I imagine) it kā man un nevis romāna galvenajam varonim mutē būtu atradies Džonsona penis.
2007-10-15
comments powered by Disqus