August
Ja tu iedotu šo albūmu kādam cilvēkam, kas nekad dzīvē nav neko dzirdējis par Ēriku Kleptonu, tad viņam diez vai rastos priekšstats, ka Kleptons tiek uzskatīts par vienu no divdesmitā gadsimta labākajiem blūza/roka ģitāristiem, kurš par savu sešdesmito gadu veikumu vien pelnījis mūžīgu godu un slavu. Tā vietā šis cilvēks padomātu, ka "August" radījušais mūziķis ir tipisks astoņdesmito gadu easy listening sintezatoru popmūzikas pārstāvis, kas nespēj izcelties ar atmiņā paliekošām melodijām, kompozicionālām vai liriskām idejām un kas noteikti līdz ar astoņdesmito gadu iziešanas no modes zaudēja jebkādu popularitāti.
Vai tas ir Kleptons, kas dzied "Run"? Droši vien ir. Bet Kleptons nav tas mūziķis, kuram vajadzētu piedalīties dziesmās, kurās dominējošie instrumenti ir sintezators, (sintezētas) trompetes un bungu mašīna. Kleptons ir tas mūziķis, kam ir jāizpilda vecu blūzmeņu kaverversijas, kam ir jāspēlē "White Room" vai vismaz "Wonderful Tonight". Un ko viņš dara šajā ierakstā? Viņš ir pieaicinājis par producentu un "bundzinieku" Filu Kolinsu, kas uz to laiku Genesis no progroka klasiķiem bija pārvērtis gandrīz vai deju mūzikas grupā, un šajā ierakstā viņu kopdarbs ir patiešām šaušalīgs. Cik šī ieraksta dziesmās Kleptons un viņa ģitāra ir centrālie dalībnieki? "It`s in the way you use it" - daļēji, bet tur tāpat priekšplānā ir sintezatori. "Bad Influence" - ģitāru vismaz var dzirdēt. "Miss You" - te ir pat kaut kas līdzīgs solo gabalam, bet tas ne pēc kā diža neizklausās. "Holy mother" - varbūt.
Un tas arī viss. Es jau nesaku, ka astoņdesmito gadu sintezatoru popmūzikā nebūtu nekā laba, bet nekā laba nav tajā, ka to izpildīja tādi roka dinozauri kā Kleptons, kuriem par "modernajām tehnoloģijām" tāpat sajēgas bija diezgan maz. Plus - melodijas, melodijas. Šeit no tām nav gandrīz ne miņas. Viena lieta ir, ja tu spēlē lēnu blūzu, kā to Kleptons dara daudzos savos ierakstos, kurā varbūt nav fenomenāli oriģinālas melodijas, bet ir vienota noskaņa, kaut kāda atmosfēra un kas tamlīdzīgs, bet pilnīgi cita lieta ir, ja tu spēlē nelipīgu sintīpopu. Šis ieraksts patiešām ir sintīpopa, tādā ziņā kā sintezēta pakaļa. Neapšaubāmi viens no nožēlojamākajiem veikumiem Kleptona vairāk kā 40 gadus ilgajā mūziķa karjerā.
Vai tas ir Kleptons, kas dzied "Run"? Droši vien ir. Bet Kleptons nav tas mūziķis, kuram vajadzētu piedalīties dziesmās, kurās dominējošie instrumenti ir sintezators, (sintezētas) trompetes un bungu mašīna. Kleptons ir tas mūziķis, kam ir jāizpilda vecu blūzmeņu kaverversijas, kam ir jāspēlē "White Room" vai vismaz "Wonderful Tonight". Un ko viņš dara šajā ierakstā? Viņš ir pieaicinājis par producentu un "bundzinieku" Filu Kolinsu, kas uz to laiku Genesis no progroka klasiķiem bija pārvērtis gandrīz vai deju mūzikas grupā, un šajā ierakstā viņu kopdarbs ir patiešām šaušalīgs. Cik šī ieraksta dziesmās Kleptons un viņa ģitāra ir centrālie dalībnieki? "It`s in the way you use it" - daļēji, bet tur tāpat priekšplānā ir sintezatori. "Bad Influence" - ģitāru vismaz var dzirdēt. "Miss You" - te ir pat kaut kas līdzīgs solo gabalam, bet tas ne pēc kā diža neizklausās. "Holy mother" - varbūt.
Un tas arī viss. Es jau nesaku, ka astoņdesmito gadu sintezatoru popmūzikā nebūtu nekā laba, bet nekā laba nav tajā, ka to izpildīja tādi roka dinozauri kā Kleptons, kuriem par "modernajām tehnoloģijām" tāpat sajēgas bija diezgan maz. Plus - melodijas, melodijas. Šeit no tām nav gandrīz ne miņas. Viena lieta ir, ja tu spēlē lēnu blūzu, kā to Kleptons dara daudzos savos ierakstos, kurā varbūt nav fenomenāli oriģinālas melodijas, bet ir vienota noskaņa, kaut kāda atmosfēra un kas tamlīdzīgs, bet pilnīgi cita lieta ir, ja tu spēlē nelipīgu sintīpopu. Šis ieraksts patiešām ir sintīpopa, tādā ziņā kā sintezēta pakaļa. Neapšaubāmi viens no nožēlojamākajiem veikumiem Kleptona vairāk kā 40 gadus ilgajā mūziķa karjerā.
2007-10-16
comments powered by Disqus