Kazhes pierakstu burtnīca

Grupas Boston debijas albūms vislabāk mūsdienās ir zināms pateicoties grupai Nirvana. Vai tas nav ironiski? Un šeit es domāju īstu ironiju, nevis tādu kā Alanisas Morisetes dziesmā "Ironic". Kur šeit ironija? Boston bija uzpūsti arēnas rokeri, tāli no ikdienas dzīves, šausmīgi elitāri. Nirvana un visa grunge kustība faktiski nospļāvās uz arēnas roka vērtībām, pietuvinot mūziku klausītājam ar savu "nekrutumu".
Un kur tad saistība starp Boston un Nirvanu? Gluži vienkārši - Nirvana slavenākās dziesmas "Smells Like Teen Spirit" centrālais rifs ir 1/1 izmantots Boston klasiskās "Peace of Mind" ievadrifs. Tāda tā saistība. Protams, tālāk "Peace of Mind" nekādā veidā nelīdzinās Nirvanai, bet ievadošā rifa vērtību noliegt neviens nevar. Turklāt "Peace of Mind" gandrīz bez variantiem ir šī ieraksta labākā dziesma.
Lielākais grupas grāvējs gan, protams, bija "More than a feeling", kas varbūt nav slikta dziesma, bet bišķi jau nu par traku uzpūsta - it kā tā ir tīri jauka, bet faktiski tā simbolizē simbiozi starp the Eagles un Foreigner, kas pēc idejas nevar būt nekas fenomenāli labs. Protams, iespējams arī variants, ka es šo dziesmu vienkārši esmu dzirdējis pārāk daudz reizes un tāpēc tā mani tracina.
Citādās ziņās "Boston" ir diezgan tipisks arēnas roka ieraksts - skaļš, vecmāmiņām draudzīgs, diezgan seksuāls, bet ne tādā veidā kā tādu Kiss gadījumā (viņi neaizraujas ar stulbām falliskām klišejām). Tā nav tāda mūzika, par kuras klausīšanos tevi kāds nodēvēs par izcilas gaumes īpašnieku - pārāk primitīva, lai to sauktu par progresīvu, pārāk kompleksa, lai par alternatīvu. Un tomēr kaut ko iebilst pret to arī nav īsti iespējams - tā ir pietiekami lipīga, pietiekami atmiņā paliekoša, varbūt gluži emocionāli tā ideāli neiedarbojas, bet tas jau arī nav tās mērķis.