Kazhes pierakstu burtnīca

Dīvani, ka par šo noise rock grupu Latvijā nezina gandrīz neviens (vismaz spriežot pēc Internetā pieejamās informācijas), lai gan tajā savulaik spēlējuši veseli divi tautiešu izcelsmes bāleliņi - Kevins un Sandris Rutmaņi. Protams, "The Cows" nav gluži "Limp Bizkit", tāpēc par latviešu līdzdalību šajā grupā kurš katrs nepriecāsies, un tomēr.
Jāatzīst, ka šajā, grupas pazīstamākajā, ierakstā piedalās tikai viens no Rutmaņiem - basģitārists Kevins, kurš vēlāk pievienojās daudz paīstamākai par "Cows" grupai - "Melvins" (kuru liels cienītājs bija nelatvietis Kurts Kobeins).
Un uzreiz varu atkal noliegt vienu savu nesen izteiktu apgalvojumu - pankroks ne vienmēr izklausās pēc viena un tā paša. Protams, noise rock strikti ņemot nav tīrs pankroks, bet punk+industrial, un tomēr.
Pēc kā izklausās "The Cows"? Vai pēc Offspring? Varbūt pēc Sex Pistols? Varbūt pēc Buzzcocks? Varbūt pēc Dwarves? Pēc Clash? Pēc X? Pēc Ļeņingrad? The Cows izklausās pēc The Cows.
Šķiet, ka viņu mūzikas centrā ir troksnis. Vismaz nekas cits tas nevarētu būt. Tora Fūzētās ģitāras ir kaut kā saplūdušas ar fonu, arī bungas ir iemiksētas dziļi, Šenona iekliegtie dziesmu teksti nav viņu mūzikas centrā (vismaz viņi paši vienmēr apgalvojuši, ka viņu mūzikā nekāda message nav). Šeit nekādi nevaru teikt to, ko man parasti gribas šādās situācijas - ka novācot fūzējumu, mazliet savādāk saaranžējot un pieaicinot citu dziedātāju šis būtu popmūzikas ieraksts. Nē, The Cows nav komerciāli pārdodama grupa. Viņu mūzika nebalstās uz lipīgām un atmiņām paliekošām frāzēm, arī klausoties šo ierakstu piekto vai sesto reizi tu nesāc izjust melodiju veiklību - šī nav tāda mūzika, kuru var baudīt kā garšīgu ēdienu. Tā ir netīra, tā ir atonāla, bet tā nav ļauna un kaut ko vēstoša - tā ir labākajā gadījumā eksistējoša. Dziesmu struktūras ir neeksistējošas vai haotiskas. Tas ir troksnis savā vispārākajā izpausmē, troksnis, kuram vismaz kā man šķiet, nav nedz mērķu, nedz iemeslu.
Es ticu, ka ir cilvēki, kas spēj šādu mūziku fanātiski mīlēt - tā savā bezkompromisu attieksmē ir mīlestības cienīga. Bet es to mīlēt nespēju - mana izpratne par skaistu mūziku droši vien ir pārāk konservatīva un tradicionāla. Es saprotu, ka šāda pieeja ir pelnījusi tiesības uz eksistenci, bet es neuzskatu, ka man vēl kādreiz nākotnē būtu jāklausās The Cows mūzika.
P.S. Tas gan nenozīmē, ka tuvākajās nedēļās man spīd bieži klausīties kaut ko melodisku un liegu - tuvākajos plānos man ietilpst tādas liriskas grupas kā "7 Seconds" (hardcore punk), "Abrasive Wheels" (vienkāršs punk), "Anti-Flag" (politiskais hardcore punk), "Bastard" (japāņu hardcore), "Black Flag" (hardcore punk), "Brandtson" (emo! jā, es klausīšos emo-roka blici!), "D.I." (hardcore skater punk), "Dayglo Abortions" (tradicionāls punk, bet ar riebīgu saturisko tematiku) (izrādījās, ka manā diskā ir tikai puse no viņu albūma "Feed us a Fetus") un "Defiance" (thrash metal). Labu apetīti, kā teikt.