Kazhes pierakstu burtnīca

Redz, kā - jau otrais latviešu kvests (vai vismaz kvestam līdzīga spēle), kas šogad nācis saulītē. Pēc neatkarīgā GameLV izlaista arī Demakovas un Gaismas pils projekta lolotā "Uzcel gaismas pili".
Šajā situācijā abstrahēšos no sava viedokļa par Nacionālās bibliotēkas projektu kā tādu (man tas šķiet pilnīgi nepieņemams), no savas attieksmes pret mūsu Kultūras ministri (viņa man nesimpatizē) un visiem citiem faktoriem, kas man varētu likt par šo spēli izteikties kritiski.
"Uzcel gaismas pili" stāsts ir sekojošs: Gaismas pilī kaut kur ir nomaldījušās astoņas lapiņas ar latvju Dainām, kas jāievieto datoram pieslēgtam Krišjāņa Barona Dainu skapim, lai varētu nest gaismu Latvju tautai. Vienīgais, kas var šīs lapiņas atgūt, ir bibliotēkā iemaldījies skolnieks - obligātās literatūras meklētājs. Starp citu, tā šķiet tikai man, vai arī Nacionālajā bibliotēkā grāmatas uz mājām parasti nemaz nedod?
Iespējams, ka spēles pasūtītāji visu šo sižetu par tumsas spēkiem, kas cīnās pret Gaismas pili, bija domājuši nopietni, ka šī spēle ir domāts kā spēcīgs propagandas līdzeklis. Taču tikpat iespējams, ka tas viss ir domāts kā farss un ka vismaz projektā iesaistītie programmētāji apzinājās sižetiskā ietvara komiskumu (droši vien arī Nora Ikstena - sižeta autore - nevarētu būt to visu domājusi gluži nopietni).
Sadalīsim spēli komponentos un analizēsim katru no tiem:

Story

Kā jau iepriekš minēju, tas ir diezgan komisks, taču spēlējot šis komiskums īpaši netraucē. Ja to visu uztver ar tādu Monkey Island farsiskuma pieskaņu, nav nekādas vajadzības pret sižetu iebilst. Spēlē iesaistās dažādi latviešu pasaku personāži, piedalās šeit arī Rainis un Čaks, acīmredzams, ka spēles pamata auditorija ir skolēni. Varētu gan vēlēties, lai tas būtu mazliet strukturētāks - proti, lai veicot katru konkrētu darbību man kā spēlētājam būtu skaidrs, kāpēc man tā būtu jāveic. Proti, lai nebūtu tā, ka es tikai stundu pēc kāda uzdevuma izpildīšanas uzzinu, kāpēc vispār es kaut ko tamlīdzīgu darīju. Viena lieta ir kā klasiskā kvestā, ka es paņemu no grīdas izkapti spēles pirmajā ainā, bet izmantoju to tikai pēdējā ainā, bet gluži cita, ja es spēles pirmajā ainā ar šo izkapti nopļauju zāli un spēles beigās man kāds cits personāžs paziņo, ka man jānopļauj šī zāle, lai es varētu izdarīt to un to. Te gan, protams, arī nevajag aizrauties - citādi būs tā kā spēlē "Revoļucionnij kvest", kur tu no striķa zeķes vari paņemt tikai brīdī, kad zini, kam tev tās vajadzīgas, bet pirms tam vari tikai ar nožēlu skatīties uz šīm zeķēm. Tātad - vajag kaut kādu zelta vidusceļu.

Gameplay+mīklas

Spēle notiek pašā klasiskākajā point&click interfeisā, mazliet gan kaitina, ka ar peles klikšķiem nevar pārvietot galveno personāžu, ka viņš kustās tikai, ja tu uzklikšķini uz kādu aktīvu objektu. Ļoti liela spēles daļa (gandrīz visa) balstās uz mīklām, daļa no kurām ir iepriekš redzētas un mazliet aiz matiem pievilktas, milzīgs uzsvars tiek likts uz dažādu paroļu atminēšanu. Man jau nu vispār labāk patīk spēles, kurās ar citiem personāžiem iespējams kaut kas līdzīgāks sarunai (ar frāžu variantiem), bet to principā var pieciest. Ko nevar pieciest - tie ir "bagi" spēlē. Es gan saprotu, ka šobrīd pieejamā versija skaitās tikai "beta" (interesanti gan kāpēc tā izlaista ar pamatīgu pompu, ja tā ir tikai beta?), bet es vismaz nesaprotu, kā var izlaist spēli, kuru (vismaz manā gadījumā) nav iespējams iziet? Proti, vienā spēles momentā (gandrīz pašās beigās, kā var noprast) ir nepieciešams dabūt bērzu slotiņu, lai varētu kā pasakā nopērt vecīti pirtī. Bet uz to idiotisko slotiņu nav iespējams uzklikšķināt, kad tā parādās, un vēlāk tā vispār pazūd, tā ka neko tālāk izdarīt nav iespējams. Šur tur forumos esmu lasījis, ka no šī gļuka kaut kā varot izvairīties, bet nezinu, vai tā ir tiesa. Katrā ziņā šī "baga" dēļ spēli iziet man nebija iespējams. Vēl viens mazliet kaitinošs elements - ka galvenais varonis nevar nekādus priekšmetus "salikt kabatās" - visa priekšmetu pārvietošana notiek izmantojot kaut kādu sviestainu grāmatu liftu - tas mani kaut kā darīja mazliet traku. Plus līdz ar to spēlē neparādās viena no klasiskākajām kvestu iezīmēm - ka tev jāmēģina katrā situācijā pielietot kādu priekšmetu no saviem krājumiem, iespēja tos kombinēt utt.

Grafika/skaņa

Spēles grafika realizēta gluži normālā 2D vidē, kas pēc idejas ir optimālā vide kvestiem - trīs dimensijās reti kurš kvests ir bijis diži labs+tādiem nepieciešams stipri vairāk izstrādes resursu. Vizuāli viss būtu vairāk vai mazāk ok, izņemot galveno varoni, kurš izskatās pēc kropļa un nevis pēc skolnieka. Es saprotu, ka tas ir mākslinieka risinājums veidot personāžus mazliet tādā kā bērnu zīmējumu stilā, bet man tas īsti labi nepatīk. Par skaņu: pirmkārt gribētos mazliet vairāk mūzikas un otrkārt gribētos mazliet savādāku balss noformējumu. Man nepatīk no padomju laikiem nākušais ieradums bērnu balsis dot ierunāt sievietēm un nevis īstiem bērniem - tā rezultātā tā sauktais skolnieks izklausās nevis pēc skolnieka, bet pēc Karlsona. Te jāsaka, ka GameLV ierunātāji daudz labāk izpratuši, kā jārunā kvesta varoņiem (nekas, ka "Uzcel gaismas pili" ierunājuši kā nojaušu profesionāli aktieri).

Kopsavilkums

Ja neskaita tehniskas dabas kļūdas, kuras var krist uz nerviem, ne pārāk labu ātrdarbību (īstenībā - baigo bremzēšanu), brīžiem muļķīgas mīklas un ne pārāk simpātisku aktieru darbu (izklausās skarbi, ne!), "Uzcel gaismas pili" ir pietiekami interesanta spēle, kas varētu patiešām piesaistīt skolēnu auditoriju. Mani gan neinteresē, vai viņi tāpēc sāks vairāk interesēties par Raiņa daiļradi vai Anša Lerha-Puškaiša savāktajām pasakām, bet varbūt vismaz šādā veidā tiks paplašināts Latvijas kvestotāju pulciņš uz citu geimeru rēķina. Ja tu savukārt gadījumā neesi skolnieks, tad tāpat šo spēli uzspēlēt ir vērts kaut tāpēc vien, ka interesanti novērtēt kaut ko šādu latviešu valodā un tāpēc, ka kopumā (ievērojot to, ka tas ir Latvijas produkts, nevis kaut kas globāli tapis) spēle ir tīri laba.
Update: Atrādot spēli draugiem manas dzimšanas dienas pasākumā kaut kā izdevās apiet bērza slotiņas "gļuku" un spēli iziet. Secinājums - atlicis bija patiešām gaužām nedaudz ko darīt. Vēl viens secinājums: otro reizi spēlējot, spēlē atklājās milzīgs daudzums dažādu gļuku, izņemot iepriekš jau pieredzētos (neizdevās normāli "nosist" putnā iemiesojušos Stīvo, uzkārās nositamie kukaiņi, šausmīgi lēnām griezās seifa rats utt).