Kazhes pierakstu burtnīca

"Es jūs pasludinu par Čaku un Lariju" nav slikta filma tāpēc ka tā smejas par gejiem. Tā nav arī slikta filma tāpēc ka tā slavē gejus. Tā nav mēsls tāpēc ka tajā tiek izsmieti anti-geju aktīvisti. Tā nesmird pēc sūdiem tādēļ, ka tajā Adams Sandlers tiek pasniegts kā "krutais ūberseksīgais" vecis.
Šī filma ir mākslinieciskais ekvivalents buļļa sūdam gluži vienkārši tādēļ, ka tā ir buļļa sūds. Tās sižeta premisa ir sūds. Tās personāži ir dažādu veidu sūdi. Tās scenāriju varētu ļoti labi uzrakstīt uz kakas. Un nē - man nav raksturīgas fekalofīliskas noslieces.
Sižets: Čaks (Sandlers) ir seksa gigants. Larijs (King of Queens galvenās lomas atveidotājs) ir vienkārši tukls tips, kuram ir mirusi sieva, kas audzina savus bērnus, no kuriem viens ir topošs transvestīts. Čaks un Larijs ir ugunsdzēsēji un labākie draugi. Kādu dienu Larijs izdomā, ka viņam nepieciešams apprecēties, lai viņš varētu garantēt, ka viņa nāves gadījumā kāds parūpēsies par viņa bērniem (nomainot bērnu aizgādni viņa nāves gadījumā - kā nekā ugunsdzēsēja darbs ir riska pilns). Tā kā nevienas sievietes 100 kilometru tuvumā nav, Larijs izdomā fiktīvi apprecēties ar Čaku un sākt publiski uzdoties par gejiem. Kā teikt - vai tā nerīkotos katrs no mums?
Tad nu viņi sāk izlikties par gejiem un ciest no kolēģu homofobijas, anti-pride aktīvistiem no Nacionālās spēka savienības un Kaspara Dimitera, no valdības pārstāvjiem, kas pārbauda, vai viņu atkritumi ir pietiekami gejiski, un tā tālāk. Lai atstātu īstu geju iespaidu, visu svešinieku klātbūtnē viņi labprāt pārrunā savu intīmo dzīvi, stāsta, ka klausās Boy George ierakstus un citādi atstāj autentisku geju iespaidu. Taču tad iejaucas sieviete - Čaks, kas līdz šim ir izcēlies ar dažādām grupveida orģijām ar viskarstākajām Amerikas sievietēm, pēkšņi ieķeras savā un Larija juristē (Džesika Bīla). Viss jau būtu labi, ja juriste viņu neuzskatītu kā geju par kaut ko līdzīgu sievietei. Un tāpēc tā ņem līdzi Čaku, ejot iegādāties apakšveļu un lūdz, lai viņš aptausta viņas krūtis, pārliecinoties, ka tās nav no silikona (kā to parasti visas sievietes lūdz saviem draugiem gejiem). Turklāt nevienam godīgam amerikānim, protams, pat prātā nenāk, ka šie divi smieklīgie vīrieši varētu nebūt geji.
Vērtēt jebkādas šīs filmas kvalitātes, droši vien, nemaz nav iespējams. Tā ir viens stulbs un pliekans joks uz otra, vieta atrodas gan klasiskam Sandlera pirdienu humoram (lai nu kam, bet viņam jau nu patiešām varētu būt fekāliskas noslieces!), gan stereotipam, ka ikviens gejs ir frīkains transvestīts, gan stereotipam, ka ikviens antigejs ir slims pervertiķis, gan vienkārši bezmērķīgiem jokiem, kuri (loģiski) mērķi nesasniedz.
Viss tas kopā veido tipisku šausmīgi sliktas filmas buķeti.
Un nobeigumā paskaidrojums: es zināju, ka šī filma varētu būt ļoti slikta, un skatījos to neatkarīgi no tā. Iespējams, ar mani kaut kas nav kārtībā.