The 40 Year-Old Virgin
2005. gadā, kad "Nevainīgs 40 gadu vecumā" kļuva par vienu no gada lielākajiem kases grāvējiem, man neradās ne mazākā vēlēšanās šo filmu noskatīties. Kāpēc tā? Tāpēc ka 40gadnieku auditorijai pārveidots "American Pie" nav tieši tas, kas man asociējas ar labu kino (ok, varbūt 30gadnieki arī ir mērķauditorijā, bet who cares). Šogad, kad esmu noskatījies jau vismaz trīs Apatova filmas (ne visās viņš bijis režisors, bet viņa līdzdalība vienmēr ir pietiekami jūtama): "Knocked Up", "Anchorman" un "Superbad", izlēmu - what the heck, jāiedod iespēja arī nevainīgajam Stīvam Kerelam.
Zināma skepse manī, protams, bija saglabājusies - es varbūt vairs negaidīju no šīs filmas tādas šausmas, kā būtu gaidījis pirms diviem gadiem, bet arī ar šedevru nerēķinājos.
Filmas sižets, ja to pieraksta uz papīra (vai blogpapīra), izskatās diezgan necils - Endijs ir vienkāršs un nevienam netraucējošs elektronikas preču veikala darbinieks, kurš no saviem kolēģiem atšķiras tikai ar vienu - ka viņa dzīvē nekad nav bijis seksa. Endijs gan šo savu negodu cītīgi slēpj, bet tā tomēr notiek, ka viņa noslēpums tiek atklāts. Un tad viņa kolēģi, kuriem pašiem gan ir katram savas problēmas, izvirza sev misiju - atbrīvot Endiju no nevainības nastas.
Vai, tavuprāt, tas ir grūts uzdevums? Cik var spriest no filmas - ne visai. Protams, filmā tas tāpat izvēršas ļoti ilgi un sarežģīti. Bet ideja ir vienkārša: aizej uz jebkuru klubu/krogu, nogrāb pirmo pamatīgi pietempušos beibi, kas tev pagadās pa rokai un viss notiks. Protams, pastāv iespēja, ka procesā tu tiksi novemts, bet kurš gan par to vairs raizējas. Pēl viens pozitīvs fakts ir tajā, ka gandrīz jebkura sieviete, neatkarīga no vecuma un izskata, ja vien viņai nav pastāvīga vīrieša (un reizēm arī, ja ir), ir tik ļoti nogribējusies, ka Stīva Kerela paskata džekam nebūs jāpieliek ne mazākās pūles, lai iedabūtu viņu gultā (un Stīvs Kerels vismaz manās acīs nav nekāds "hottie").
Taču tā ir filma un filmās, kā zināms, pastāv nerakstīts likums: pirmais randiņš obligāti beidzas gultā. Tāpēc Endija un viņa īstās romantic interest attiecības ir tik smieklīgas, ka viņiem pirmie divdesmit randiņi norit bez seksa (tiesa, tas tā notiek pēc diezgan dīvainas neveiksmes seksā pirmajā randiņā).
Cik dīvaini lai tas arī nebūtu, man filma patika. Jā, daļa tās joku bija peņu humors (kā to devētu N.R.), bet labi pasniegts peņu humors nav slikts humors. Patika otrā plāna personāži - Endija kolēģi (Paul Rudd un Seth Rogen, mazākā mērā Romany Malco. Dažas ainas gan bija tajā riebīgajā manierē, kas liek tev kā skatītājam justies neērti varoņa dēļ, kurš pasaka vai izdara pavisam ne to, ko vajadzētu attiecīgajā situācijā, bet kopumā filma ir pietiekami asprātīga un noteikti izklaidējoša. Man personīgi patika arī bolivudiskās beigas ar dziedāšanu, kuras daudziem kaut kā ne visai gājušas pie sirds.
Bet tas viss neliedz man pateikt vienu - lai arī filma kā tāda man patika, tās idejas man nepatīk (starp citu, tā ir ar visām Apatow filmām, ko pagaidām esmu redzējis, ka to "morāle" man ne pārāk patīk). Proti, man nepatīk uzstādījums, ka Kerela varoni smieklīgu dara tas, ka viņš ir nevainīgs un ka tas liecina par viņa nespēju kļūt pieaugušam un kaut ko dzīvē sasniegt. "Viņam nav bijis seksa un tāpēc viņš brauc uz darbu ar velosipēdu, nevis ar auto ar pieclitru motoru - hā hā!" Varētu padomāt, ka visas izvēles savā dzīvē viņš ir izdarījis tieši šī viena faktora dēļ - ka ja viņam būtu pirms, teiksim, 20 gadiem, atgadījies kāds vienas nakts sakars dzertiņa noslēdzošajā fāzē, viņš būtu ar garantiju kļuvis par citu cilvēku, jo tā kā viņš var dzīvot tikai "jaunavas". Katoļu mācītājiem, piemēram, pēc idejas arī visiem ir jādzīvo celibātā (nerunāsim šoreiz par pedofīliju) - vai tas obligāti nozīmē, ka viņi visi ir nogribējušies neveiksminieki? Varbūt arī nozīmē, nekad neesmu par to interesējies, man vienkārši nepatīk ideja, ko šajā filmā saskatīju, ka ja kāds cilvēks ir "savādāks", tas droši vien ir saistīts ar kaut kādām seksualitātes problēmām (labvakar, Freida kungs!). Līdz ar to es nespēju šo filmu pieņemt kā tik gudru un tik pamācošu, kā to grib piedāvāt tās aktīvie atbalstītāji - "Nevainīgs 40 gadu vecumā" manā uztvere ir veiksmīga komēdija, bet ne filma, kas risina nopietnākas problēmas.
Zināma skepse manī, protams, bija saglabājusies - es varbūt vairs negaidīju no šīs filmas tādas šausmas, kā būtu gaidījis pirms diviem gadiem, bet arī ar šedevru nerēķinājos.
Filmas sižets, ja to pieraksta uz papīra (vai blogpapīra), izskatās diezgan necils - Endijs ir vienkāršs un nevienam netraucējošs elektronikas preču veikala darbinieks, kurš no saviem kolēģiem atšķiras tikai ar vienu - ka viņa dzīvē nekad nav bijis seksa. Endijs gan šo savu negodu cītīgi slēpj, bet tā tomēr notiek, ka viņa noslēpums tiek atklāts. Un tad viņa kolēģi, kuriem pašiem gan ir katram savas problēmas, izvirza sev misiju - atbrīvot Endiju no nevainības nastas.
Vai, tavuprāt, tas ir grūts uzdevums? Cik var spriest no filmas - ne visai. Protams, filmā tas tāpat izvēršas ļoti ilgi un sarežģīti. Bet ideja ir vienkārša: aizej uz jebkuru klubu/krogu, nogrāb pirmo pamatīgi pietempušos beibi, kas tev pagadās pa rokai un viss notiks. Protams, pastāv iespēja, ka procesā tu tiksi novemts, bet kurš gan par to vairs raizējas. Pēl viens pozitīvs fakts ir tajā, ka gandrīz jebkura sieviete, neatkarīga no vecuma un izskata, ja vien viņai nav pastāvīga vīrieša (un reizēm arī, ja ir), ir tik ļoti nogribējusies, ka Stīva Kerela paskata džekam nebūs jāpieliek ne mazākās pūles, lai iedabūtu viņu gultā (un Stīvs Kerels vismaz manās acīs nav nekāds "hottie").
Taču tā ir filma un filmās, kā zināms, pastāv nerakstīts likums: pirmais randiņš obligāti beidzas gultā. Tāpēc Endija un viņa īstās romantic interest attiecības ir tik smieklīgas, ka viņiem pirmie divdesmit randiņi norit bez seksa (tiesa, tas tā notiek pēc diezgan dīvainas neveiksmes seksā pirmajā randiņā).
Cik dīvaini lai tas arī nebūtu, man filma patika. Jā, daļa tās joku bija peņu humors (kā to devētu N.R.), bet labi pasniegts peņu humors nav slikts humors. Patika otrā plāna personāži - Endija kolēģi (Paul Rudd un Seth Rogen, mazākā mērā Romany Malco. Dažas ainas gan bija tajā riebīgajā manierē, kas liek tev kā skatītājam justies neērti varoņa dēļ, kurš pasaka vai izdara pavisam ne to, ko vajadzētu attiecīgajā situācijā, bet kopumā filma ir pietiekami asprātīga un noteikti izklaidējoša. Man personīgi patika arī bolivudiskās beigas ar dziedāšanu, kuras daudziem kaut kā ne visai gājušas pie sirds.
Bet tas viss neliedz man pateikt vienu - lai arī filma kā tāda man patika, tās idejas man nepatīk (starp citu, tā ir ar visām Apatow filmām, ko pagaidām esmu redzējis, ka to "morāle" man ne pārāk patīk). Proti, man nepatīk uzstādījums, ka Kerela varoni smieklīgu dara tas, ka viņš ir nevainīgs un ka tas liecina par viņa nespēju kļūt pieaugušam un kaut ko dzīvē sasniegt. "Viņam nav bijis seksa un tāpēc viņš brauc uz darbu ar velosipēdu, nevis ar auto ar pieclitru motoru - hā hā!" Varētu padomāt, ka visas izvēles savā dzīvē viņš ir izdarījis tieši šī viena faktora dēļ - ka ja viņam būtu pirms, teiksim, 20 gadiem, atgadījies kāds vienas nakts sakars dzertiņa noslēdzošajā fāzē, viņš būtu ar garantiju kļuvis par citu cilvēku, jo tā kā viņš var dzīvot tikai "jaunavas". Katoļu mācītājiem, piemēram, pēc idejas arī visiem ir jādzīvo celibātā (nerunāsim šoreiz par pedofīliju) - vai tas obligāti nozīmē, ka viņi visi ir nogribējušies neveiksminieki? Varbūt arī nozīmē, nekad neesmu par to interesējies, man vienkārši nepatīk ideja, ko šajā filmā saskatīju, ka ja kāds cilvēks ir "savādāks", tas droši vien ir saistīts ar kaut kādām seksualitātes problēmām (labvakar, Freida kungs!). Līdz ar to es nespēju šo filmu pieņemt kā tik gudru un tik pamācošu, kā to grib piedāvāt tās aktīvie atbalstītāji - "Nevainīgs 40 gadu vecumā" manā uztvere ir veiksmīga komēdija, bet ne filma, kas risina nopietnākas problēmas.
2007-12-13
comments powered by Disqus