Kazhes pierakstu burtnīca

"Es nekad nevarētu būt tava sieviete" manā uztverē ir ne vairāk kā B kategorijas filma, kaut kas līdzīgs kā "Mating habits of the earthbound human", ar savu daļu pasmiešanās pašai par sevi un vienlaikus ar izteiktu kvalitātes "kreisumu". Mišela Pfaifera (kā lai arī viņas uzvārdu nevajadzētu pareizi rakstīt latviski) ir sieviete pāri 40 (realitātē - tuvu 50), Pols Rads (viens no Džūda Apatova komandas) - vīrietis nedaudz zem 30 (realitātē - zem 40). Viņš pēc idejas viņai ir pārāk jauns, bet viņi viens otrā iemīlas.
Viņa ir tīņu televīzijas sitcom scenāriste, viņš - jaunais aktieris, kura personāžs visvairāk līdzinās tādam Skrīčam no Glābējzvana (ceru, ka Rads savu karjeru nebeigs kā Danstins Daimonds - porno industrijā). Plus filmā piedalās "māte Daba", kas Mišelai skaidro, ka viņas laiks ir pagājis un ka nav ko pīties ar jauniem džekiem un tizloties viņiem līdzi. Un Mišelas meita - tīne, kas ieķērusies stilīgajā klasesbiedrā Dilanā.
Īsti, ko par šo filmu rakstīt man nav, vienkārša ne pārāk gudra romantiska komēdija, kas ne ar ko dižu atmiņā nepaliek. Izņemot vienīgi Paul Rudd, viņa spontānais humors (cik saprotu, šis ir viens no tiem aktieriem, kas parasti nospļaujas par scenāriju un dara to, kas viņam pašam ienāk prātā) šo filmu padara ja ne īpašu, tad vismaz ar kaut ko kaut nedaudz ievērojamu.
Citādi - diezgan pabāli, ā, vēl mūzika bija laba - daudz labu un gana klasisku dziesmu.