Latvijas futbola vēsture
"Latvijas futbola vēsturi" es iegādājos divu mērķu vadīts - pirmkārt, lai varētu papildināt Wikipedia rakstus par latviešu futbolu, kas patlaban ir gaužām bēdīgā stāvoklī, un lai pats uzzinātu kaut ko vairāk par lieliskākās sporta spēles vēsturi mūsu valstī. Neteikšu, ka šī grāmata par 100% realizēja manas vajadzības pēc literatūras par Latvijas futbolu, bet daudz vērtīgas informācijas no tās patiešām var smelties.
Grāmatas galvenie plusi bez šaubām ir tās apjomīgums un lielais statistikas datu daudzums, kas tajā ietverts, tāpat Rubenis patiešām labi un diezgan detalizēti sniedzis ieskatu droši vien nozīmīgākās visu laiku Latvijas futbola komandas - Rīgas Daugavas vēsturē, ar īsām ievērojamāko tās spēlētāju biogrāfijām. Arī pirmskara periodā var gūt pietiekamu ieskatu par Latvijas čempionātu (lai arī gribētos, lai tas būtu lielāks, bet saprotu, ka par šo laiku diez vai saglabājies īpaši daudz materiālu).
Taču grāmatai ir arī savi izteikti mīnusi, un galvenais no tiem ir paviršība (kā skaitļos un faktos, tā pareizrakstībā). Patiesībā lielais drukas kļūdu daudzums šajā grāmatā mani mazāk uztrauc nekā tas, ka pēc nelielas parakāšanās internetā esmu secinājis, ka Rubenim (un viņa palīgiem, šo grāmatu veidojot) ir sagadījies pieļaut diezgan daudz kļūdu no statistiskā viedokļa. Ņemsim par piemēru 80.-90.gadu futbolistu Aivaru Drupasu. Rubenis raksta, ka pārtraukumos starp divām spēlēšanām Daugavas sastāvā Drupass spēlējis Ļvivas Karpatos, kamēr statistika web-ā liecina, ka viņš Karpatos spēlēja pēc Daugavas. Tāpat "Futbola vēsturē" beigās ir statistikas tabula ar katra Latvijas izlases spēlētāja aizvadīto spēļu un gūto vārtu skaitu. Šajā tabulā Drupasa uzvārdam pretī ir rezultāti 3 (0), bet apskatoties atsevišķu spēļu rezultātus, var redzēt, ka Drupass izlasē aizvadījis 4 mačus un vienā no tiem arī guvis vārtus. Un ne jau tikai ar Drupasu ir šāda situācija.
Vēl viena lieta, kā man grāmatā pietrūkst, būtu par mūsdienu Latvijas čempionātiem kaut kāda informācija iz kategorijas - kāpēc vienā gadā ir šāds dalībnieku sastāvs, bet nākamajā cits - kura komanda nomainījusi nosaukumu, kura parādījusies jauna no nulles utt.
Tomēr jāatzīst viens nenoliedzams fakts - šī ir VIENĪGĀ grāmata par Latvijas futbola vēsturi un līdz ar to arī labākā, kas savukārt nozīmē, ka jāizsaka milzīga pateicība Rubenim un pārējam redkolektīvam, ka tāda vispār eksistē, tomēr vienlaikus es apzinos, ka tā varētu būt arī labāka.
Grāmatas galvenie plusi bez šaubām ir tās apjomīgums un lielais statistikas datu daudzums, kas tajā ietverts, tāpat Rubenis patiešām labi un diezgan detalizēti sniedzis ieskatu droši vien nozīmīgākās visu laiku Latvijas futbola komandas - Rīgas Daugavas vēsturē, ar īsām ievērojamāko tās spēlētāju biogrāfijām. Arī pirmskara periodā var gūt pietiekamu ieskatu par Latvijas čempionātu (lai arī gribētos, lai tas būtu lielāks, bet saprotu, ka par šo laiku diez vai saglabājies īpaši daudz materiālu).
Taču grāmatai ir arī savi izteikti mīnusi, un galvenais no tiem ir paviršība (kā skaitļos un faktos, tā pareizrakstībā). Patiesībā lielais drukas kļūdu daudzums šajā grāmatā mani mazāk uztrauc nekā tas, ka pēc nelielas parakāšanās internetā esmu secinājis, ka Rubenim (un viņa palīgiem, šo grāmatu veidojot) ir sagadījies pieļaut diezgan daudz kļūdu no statistiskā viedokļa. Ņemsim par piemēru 80.-90.gadu futbolistu Aivaru Drupasu. Rubenis raksta, ka pārtraukumos starp divām spēlēšanām Daugavas sastāvā Drupass spēlējis Ļvivas Karpatos, kamēr statistika web-ā liecina, ka viņš Karpatos spēlēja pēc Daugavas. Tāpat "Futbola vēsturē" beigās ir statistikas tabula ar katra Latvijas izlases spēlētāja aizvadīto spēļu un gūto vārtu skaitu. Šajā tabulā Drupasa uzvārdam pretī ir rezultāti 3 (0), bet apskatoties atsevišķu spēļu rezultātus, var redzēt, ka Drupass izlasē aizvadījis 4 mačus un vienā no tiem arī guvis vārtus. Un ne jau tikai ar Drupasu ir šāda situācija.
Vēl viena lieta, kā man grāmatā pietrūkst, būtu par mūsdienu Latvijas čempionātiem kaut kāda informācija iz kategorijas - kāpēc vienā gadā ir šāds dalībnieku sastāvs, bet nākamajā cits - kura komanda nomainījusi nosaukumu, kura parādījusies jauna no nulles utt.
Tomēr jāatzīst viens nenoliedzams fakts - šī ir VIENĪGĀ grāmata par Latvijas futbola vēsturi un līdz ar to arī labākā, kas savukārt nozīmē, ka jāizsaka milzīga pateicība Rubenim un pārējam redkolektīvam, ka tāda vispār eksistē, tomēr vienlaikus es apzinos, ka tā varētu būt arī labāka.
2008-01-06
comments powered by Disqus