Kazhes pierakstu burtnīca

Interesanti, ka "Mongolis" ir viena no tām filmām, kuru satura dēļ es izlēmu šogad neskatīties visas Akadēmijas balvām izvirzītās filmas pēc kārtas - asiņains un vardarbības pilns stāsts - bet tieši to es skatījos pirmajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas. Neloģiski? Nebūt nē. Jo man vēl ir palicis otrs projekts - apceļot pasauli caur kino. Kazahstānas filmas iepriekš skatījies nebiju, tagad esmu.
Protams, īsts kazahu kino šī filma nav - tās režisors ir leģendārais padomju režisors Sergejs Bodrovs (tas, kurš dzīvs, nevis viņa mirušais dēls no "Brat"). Starp citu, šis Sergejs Bodrovs bija scenārija autors vienai no pirmajām filmām, par ko rakstīju šajā interneta lapā - "Mehāniķa Gavrilova mīļotā sieviete". Neko labu tas neliecina, bet neko sliktu arī ne.
Šī filma, cik sapratu, ir pirmā daļa triloģijai par leģendārā mongoļu karavadoņa dzīvi un darbiem. Personīgi man ar vienu triloģijas daļu noteikti būs pietiekams, jo diez vai citās daļās būs gaidāms kaut kas savādāks. Tā kā filma ir veidota no skatu punkta, ka mongoļi ir mūsējie, tad Čingizhans šeit, protams, tiek rādīts kā saprātīgs un gudrs valdnieks (kuram turklāt bijusi grūta bērnība), nevis tā kā tas būtu, ja filmu būtu taisījuši otrās puses pēcteči. Plus Čingizhans šajā filmā demonstrē neapšaubāmas supervaroņa iezīmes - tas, cik lielu daudzumu pretinieku viņš pašrocīgi nogalina, ir gandrīz Rembo cienīgi.
Sižets ir apmēram tāds - mazajam Temudžinam (tāds bija viņa īstais vārds) jāizvēlas sieva, kad viņš to ir izdarījis, atceļā pie cilts viņa tēvu - tās vadoni - noindē viņu viltīgie ienaidnieki tatāri. Temudžinu tēva kādreizējie padotie par jauno valdnieku neatzīst, un viņam ir daudz jācieš (fiziski). Vēlāk Temudžins aizbēg no sliktajiem puišiem un dodas atriebties. Viņam nākas cīnīties arī ar visādiem saviem radiniekiem, jo tie nav īpaši labi. Un viņam nākas vairākas reizes atkarot savu sievu. Bet ar laiku (filmas beigās) viņš kļūst par visu mongoļu vienotāju zem kopīgā karoga, lai varētu iekarot lielas teritorijas.
Interesanti, ka aktieris, kas atveido Čingizhanu, pats ir japāņu-indiāņu jauktenis, tā ka viņš jau nu noteikti nav nekāds Čingizhana pēcnācējs. Filma stipri banāla un garlaicīga - tāds tizls viduslaiku stila action ar lielu daudzumu kečupa asiņu, nebeidzamām kaujas ainām un tizliem personāžiem. Brīnos, kāpēc tā varētu būt viena no gada labākajām filmām ne-angļu valodā. Tad jau "Rīgas sargus" arī vajadzēja nominēt Oskaram.