Sheer Heart Attack
Interesanti, ka jo vairāk mani pēdējos gados sākuši garlaikot tie Queen albūmi, par kuriem iepriekš sajūsminājos, jo labāki sākuši šķist sākotnēji mazāk ovācijas izraisošie ieraksti. Kā piemēram šis.
Protams, kurš gan nezina dziesmu "Killer Queen", vienu no visklasiskākajām šīs grupas dziesmām. Es nebrīnītos, ja izrādītos, ka no vispār visām dziesmām, ko savā mūžā esmu klausījies, tieši "Killer Queen" ir klausīta vislielāko reižu skaitu un joprojām es to klausos ar prieku (žēl, ka neeksistē tāds globāls last.fm, kas atļautu to noskaidrot). Taču apgalvot, ka viss šis ieraksts paliek "Killer Queen" ēnā, būtu stipri pārspīlēti. "Brighton Rock" un tās garais Meja solo, kurš koncertos kļuva īpaši garš, ir vēl viena klasiska šī ieraksta kompozīcija, un droši vien labākais apliecinājums tam, ka par spīti savai puvušajai gaumei un personības problēmām Braiens Mejs tomēr bija viens sasodīti labs ģitārists. Trešā pazīstamākā dziesma no "Sheer Heart Attack" ir "Now I`m Here", kura man ne pārāk patīk - tajā kaut kā izteikti pietrūkst - tas Meja "tu-tu-tu" dziesmas sākumā varētu par kaut ko attīstīties, nevis ilgt gandrīz minūti, un arī roķīgā daļa nav tik izcila kā gribētos.
"Stone Cold Crazy" iespējams kādam ir pazīstama tāpēc ka to kaverēja Metallica. Jā - Metallica izpildīja Queen dziesmu un to pat nebija nepieciešams īpaši pārveidot, jo šī dziesma arī Merkūrija un ko izpildījumā ir pietiekami smaga, lai Metalikai nebūtu par to jākaunās.
Tomēr vairāk mani pārsteidz, ka ar laiku es esmu iemīlējis tās šī ieraksta dziesmas, kuras reti kurš varētu saukt par baigajiem grāvējiem - pirmo labo dziesmu, ko sarakstīja Rodžers Teilors - "Tenement Funster", retro kompozīciju "Bring Back That Leroy Brown" un divās versijās pārstāvēto "In the lap of the gods".
Protams, ka kā jau jebkurā Queen albūmā, dažas dziesmas šeit ir izteikti pieliktas klāt tālab, lai ieraksts nebūtu pārāk īss. Tādas ir gan "Misfire", gan (it īpaši) "She Makes Me", kurās droši vien vienīgais kaut cik vērtīgais elements ir Merkūrija vokāls, bet tas nu gan ir jāatzīst, ka šim homoseksuālajam alkoholiķim bija patiešām kolosālas vokālās dotības.
Apskatoties uz visu šo ierakstu kopumā, varbūt gluži izcils tas nav, bet tas nepavisam nav arī slikts un pateicoties tam, ka to nekad neesmu klausījies tik daudz kā vairākus citus Queen ierakstus, šodien es to klausījos ar prieku.
Protams, kurš gan nezina dziesmu "Killer Queen", vienu no visklasiskākajām šīs grupas dziesmām. Es nebrīnītos, ja izrādītos, ka no vispār visām dziesmām, ko savā mūžā esmu klausījies, tieši "Killer Queen" ir klausīta vislielāko reižu skaitu un joprojām es to klausos ar prieku (žēl, ka neeksistē tāds globāls last.fm, kas atļautu to noskaidrot). Taču apgalvot, ka viss šis ieraksts paliek "Killer Queen" ēnā, būtu stipri pārspīlēti. "Brighton Rock" un tās garais Meja solo, kurš koncertos kļuva īpaši garš, ir vēl viena klasiska šī ieraksta kompozīcija, un droši vien labākais apliecinājums tam, ka par spīti savai puvušajai gaumei un personības problēmām Braiens Mejs tomēr bija viens sasodīti labs ģitārists. Trešā pazīstamākā dziesma no "Sheer Heart Attack" ir "Now I`m Here", kura man ne pārāk patīk - tajā kaut kā izteikti pietrūkst - tas Meja "tu-tu-tu" dziesmas sākumā varētu par kaut ko attīstīties, nevis ilgt gandrīz minūti, un arī roķīgā daļa nav tik izcila kā gribētos.
"Stone Cold Crazy" iespējams kādam ir pazīstama tāpēc ka to kaverēja Metallica. Jā - Metallica izpildīja Queen dziesmu un to pat nebija nepieciešams īpaši pārveidot, jo šī dziesma arī Merkūrija un ko izpildījumā ir pietiekami smaga, lai Metalikai nebūtu par to jākaunās.
Tomēr vairāk mani pārsteidz, ka ar laiku es esmu iemīlējis tās šī ieraksta dziesmas, kuras reti kurš varētu saukt par baigajiem grāvējiem - pirmo labo dziesmu, ko sarakstīja Rodžers Teilors - "Tenement Funster", retro kompozīciju "Bring Back That Leroy Brown" un divās versijās pārstāvēto "In the lap of the gods".
Protams, ka kā jau jebkurā Queen albūmā, dažas dziesmas šeit ir izteikti pieliktas klāt tālab, lai ieraksts nebūtu pārāk īss. Tādas ir gan "Misfire", gan (it īpaši) "She Makes Me", kurās droši vien vienīgais kaut cik vērtīgais elements ir Merkūrija vokāls, bet tas nu gan ir jāatzīst, ka šim homoseksuālajam alkoholiķim bija patiešām kolosālas vokālās dotības.
Apskatoties uz visu šo ierakstu kopumā, varbūt gluži izcils tas nav, bet tas nepavisam nav arī slikts un pateicoties tam, ka to nekad neesmu klausījies tik daudz kā vairākus citus Queen ierakstus, šodien es to klausījos ar prieku.
2008-01-25
comments powered by Disqus