Kazhes pierakstu burtnīca

Piektdienas vakarā atnācu mājās no bibliotēkas, tā kā Lienča vēl bija Les Miserables skatītāju pulkā, izlēmu, ka nav labāka risinājuma šāda situācijā kā noskatīties kādu igauņu filmu par vardarbību skolā.
"Klass" ir stāsts par to, kā vardarbība skolā noved pie vēl lielākas vardarbības skolā. Tās galvenais varonis ir Kaspars - pagalam vienkāršs puisis no laukiem, kas skolā ne ar ko nav izcēlies, līdz brīdim, kad viņš sagadīšanās pēc sāk aizstāvēt klasē visu pazemoto Josepu. Un tad viņš saprot, ka šādā veidā viņš ir kļuvis faktiski viens pret visiem (jo Josepu īsti par pilnu ņemt nevar).
Īpaši vairāk par sižetu varbūt pat stāstīt nevajadzētu. Katrā ziņā ikvienam, kas ir gājis skolā (un tādu mūsu vidū vajadzētu būt daudz), vairumam šeit redzamo situāciju būtu jābūt pazīstamām. No vienas vai no otras puses. Šādā situācijā saprast ikvienu varoni var gaužām vienkārši. Protams, šis tas šeit ir muļķīgi un pat pārāk pretīgi, un varbūt ne gluži reālistiski realizēts, bet jāatceras, ka šis ir igauņu kino un nevis teiksim "The Breakfast Club" (protams, tas ir domāts ironiski, jo Breakfast club arī nav pati reālistiskākā filma par skolu, ko man nācies redzēt).
Lai nu kas ir skaidrs - pēc šādas filmas noskatīšanās diez vai tu atcerēsies skolas gadus ar spēcīgu nostalģiju un jaukām domām. Lai gan - ko var zināt. Katrā ziņā man šādu izjūtu nebija, kas, protams, varētu šo to liecināt par manu "sociālo statusu" pamatskolā. Bet neba nu man vajadzētu šeit par kaut ko žēloties. No way.
Vēl mazliet par filmu. Tā veidota tādā mazliet MTV-iskā manierē, ar ātru montāžu, paātrinātiem kadriem un košām krāsām. Nezinu, vai to vērtēt pozitīvi vai negatīvi, katrā ziņā skolas atmosfērā tas nostrādā labi. Cik sapratu, Ilmārs Rāgs filmā neizmantoja profesionālus aktierus, lai uzlabotu "autentiskuma" sajūtu, un tas viņam, šķiet, izdevies labi - ja salīdzina ar latviešu filmu "profesionālo" kokainumu, šeit viss ar aktierspēli ir līmenī (vairāk gan attiecībā uz pusaudžiem - pieaugušie tomēr ir mazliet patizli).
Vēl es sajutos kā vecis. Pensis. Vecs kraķis. Un tā tālāk. Ne tādā ziņā, ka es būtu brutāli vecs, bet tādā ziņā, ka kopš "maniem laikiem" ļoti daudz kas ir mainījies. Cik tavā klasē bija "stilīgo"? Džekiņu ar perfektām frizūrām un dārgos brendu apģērbos? Manā - tuvu nullei. "Klass" klasē - gandrīz visi. Un skolās Latvijā šodien - līdzīgi kā šajā filmā. Kurā brīdī notika tā pārmaiņa?
Protams, Klass nav visģeniālākais pētījums par tēmu, kāpēc rodas vardarbība, bet tā pietiekoši labi mēģina šo jautājumu "kāpēc" izvērst, lai tev kā skatītājam situācijas atrisinājums liktos ja ne pieņemams, tad vismaz saprotams. Tiešām labs kino, negaidīju.