Sweeney Todd: The Demon Barber of Fleet Street
Lai arī nesen izteicos, ka man ir pamatīgi piegriezušās Oskariem izvirzītās asiņainās un vardarbīgās filmas par cilvēkiem ar psiholoģiskām problēmām, kuras es vairs negrasos tuvākajā laikā īpaši daudz skatīties, uz jauno Tima Bērtona un Džonija Depa filmu visas šīs manas garās runas, protams, neattiecās. Kā gan es varētu šo filmu nenoskatīties?
Iepriekš dzirdētie apgalvojumi, ka filma ir mūzikls un šausmene vienlaicīgi, mani pārāk nepārliecināja. Es zinu, kas ir Tims Bērtons, un viņš, manuprāt, uztaisīt tīru šausmeni nebūtu spējīgs. Un vēl mūzikls? Biju dzirdējis arī komentārus, ka dziedāšanas šajā filmā vispār nemaz tik daudz neesot, tā ka par īstu mūziklu to nosaukt nemaz nevar.
Tagad pēc filmas noskatīšanās varu pateikt ar pilnu pārliecību - šī filma ir mūzikls un tā nav šausmene. Jā, rīkļu griešanas un asiņošanas šeit ir pāri pārēm, bet ne jau asins daudzums definē to, vai filma ir vai nav šausmene. Tas, ka atsevišķas ainas ir pretīgi skatīties, nekādi neliecina, ka tās būtu tieši "briesmīgas", atbaidošas - varbūt. Attiecībā uz jautājumu, vai tas ir mūzikls, tur vispār nevar būt variantu - gandrīz visa filma ir viena vienīga dziedāšana un dzied te pilnīgi visi, ieskaitot Alanu Rikmenu.
Filmas sākuma daļa gan īsti nepavilka, ievads pirms rīkļu griešanas un pīrāgu cepšanas bija pārāk sastiepts un "dramatisks". Tas, starp citu, vispār ir visas šīs filmas trūkums - tajā ir pārmērīgi daudz liriskās dziedāšanas, kura tam pašam Depam diži labi nepadodas. Kā lasīju, viņš vispār dziedāšanā esot izmantojis panku pieeju un nerūpējies par to, lai būtu pārāk skaisti un labskanīgi, bet, ja uz "dusmīgākajām" dziesmām tas nostrādā labi, tad liriskajos gabalos viņš īpaši labi neizklausās (tas pats, par ko žēlojos pēc Across the Universe).
Tīri no vizuālā viedokļa Bērtons, protams, ir līmenī, arī Depa un Helēnas Bonemas-Kārteres saspēle ir kolosāla (patiešām burvīgs slepkavu pārītis), un filmas beigas ir ļoti iespaidīgas. Vienlaikus gan jāatzīst, ka gada labākā filma tā nav, tas nu ir bez šaubām, un tā nav labākā filma karjerā nedz Bērtonam, nedz Depam. Laba, skatāma, baisa, bet ne fenomenāla.
Iepriekš dzirdētie apgalvojumi, ka filma ir mūzikls un šausmene vienlaicīgi, mani pārāk nepārliecināja. Es zinu, kas ir Tims Bērtons, un viņš, manuprāt, uztaisīt tīru šausmeni nebūtu spējīgs. Un vēl mūzikls? Biju dzirdējis arī komentārus, ka dziedāšanas šajā filmā vispār nemaz tik daudz neesot, tā ka par īstu mūziklu to nosaukt nemaz nevar.
Tagad pēc filmas noskatīšanās varu pateikt ar pilnu pārliecību - šī filma ir mūzikls un tā nav šausmene. Jā, rīkļu griešanas un asiņošanas šeit ir pāri pārēm, bet ne jau asins daudzums definē to, vai filma ir vai nav šausmene. Tas, ka atsevišķas ainas ir pretīgi skatīties, nekādi neliecina, ka tās būtu tieši "briesmīgas", atbaidošas - varbūt. Attiecībā uz jautājumu, vai tas ir mūzikls, tur vispār nevar būt variantu - gandrīz visa filma ir viena vienīga dziedāšana un dzied te pilnīgi visi, ieskaitot Alanu Rikmenu.
Filmas sākuma daļa gan īsti nepavilka, ievads pirms rīkļu griešanas un pīrāgu cepšanas bija pārāk sastiepts un "dramatisks". Tas, starp citu, vispār ir visas šīs filmas trūkums - tajā ir pārmērīgi daudz liriskās dziedāšanas, kura tam pašam Depam diži labi nepadodas. Kā lasīju, viņš vispār dziedāšanā esot izmantojis panku pieeju un nerūpējies par to, lai būtu pārāk skaisti un labskanīgi, bet, ja uz "dusmīgākajām" dziesmām tas nostrādā labi, tad liriskajos gabalos viņš īpaši labi neizklausās (tas pats, par ko žēlojos pēc Across the Universe).
Tīri no vizuālā viedokļa Bērtons, protams, ir līmenī, arī Depa un Helēnas Bonemas-Kārteres saspēle ir kolosāla (patiešām burvīgs slepkavu pārītis), un filmas beigas ir ļoti iespaidīgas. Vienlaikus gan jāatzīst, ka gada labākā filma tā nav, tas nu ir bez šaubām, un tā nav labākā filma karjerā nedz Bērtonam, nedz Depam. Laba, skatāma, baisa, bet ne fenomenāla.
2008-01-28
comments powered by Disqus