Trash
"Trash" droši vien ir tas albūms, ar kuru vairumam cilvēku (vismaz tādiem, kas kaut nedaudz par to ir dzirdējuši) mūsdienās asociējas vārdi "Alice Cooper". Kā nekā tas ir ieraksts, kurā atrodama leģendārā "Poison", kas šo čūsku veci padarīja par MTV mīluli. Bet, protams, tas nenozīmē, ka "Trash" būtu Kūpera labākais albūms vai kaut viens no labākajiem.
Sāksim ar to, ka šis ieraksts ir stipri pretīgi hairmetālisks un ka daļu tā dziesmu varētu bez problēmām izpildīt gan "Poison" (grupa), gan "Great White", gan varbūt pat "Bon Jovi" (kas, protams, nav brīnums, jo vienā no šīm dziesmām Džons Bon Džovi arī piedalās).
Klāt citām lietām Kūpers, kurš tomēr pagātnē bija izcēlies ar diezgan sociāli satīriskām vai vienkārši biedējošām dziesmām, tagad ir pievērsies tipiskai cock-rock tematikai, bārstot pērles līdzīgas šai vai katrā dziesmā:
Ja vai katrā Kūpera albūmā ir pa kādai liriskai balādei, tad šeit tādas ir vairākas un vismaz daļa no tām ir drausmīgas kvalitātes. It īpaši tas attiecas uz "Only My Heart Talking", kurā viņam piedzied Stīvs Perijs no Aerosmith.
Labākās albūma dziesmas droši vien ir "Spark in the dark" un tituldziesma "Trash", protams, arī tās ir tipiski 80.to stilā pasniegtas un ne tuvu ne tik drosmīgas kā Kūpera agrīno astoņdesmito kompozīcijas, bet melodiski tās ir kārtībā.
Droši vien šī ieraksta galvenais trūkums ir tā "bombastic" skanējumā - Kūpers ir vislabākais, kad viņš ir netīrs un tumšs, bet šeit viņa mūzikai izteikti pietrūkst kaut kāda "edge", kas to darītu bīstamu un neprognozējamu, šeit viss ir skaidrs - Kūperam vajadzēja panākumus un viņš tos guva, bet mākslinieciskā puse - par to varētu arī piemirst. Un "Poison" 100% nav viņa karjeras izcilākā kompozīcija, ko lai arī neapgalvotu viņa promoutētāji.
Sāksim ar to, ka šis ieraksts ir stipri pretīgi hairmetālisks un ka daļu tā dziesmu varētu bez problēmām izpildīt gan "Poison" (grupa), gan "Great White", gan varbūt pat "Bon Jovi" (kas, protams, nav brīnums, jo vienā no šīm dziesmām Džons Bon Džovi arī piedalās).
Klāt citām lietām Kūpers, kurš tomēr pagātnē bija izcēlies ar diezgan sociāli satīriskām vai vienkārši biedējošām dziesmām, tagad ir pievērsies tipiskai cock-rock tematikai, bārstot pērles līdzīgas šai vai katrā dziesmā:
Pull my trigger, I get bigger
Then I`m lots of fun
I`m your gun
I`m your gun, gun, gun
Ja vai katrā Kūpera albūmā ir pa kādai liriskai balādei, tad šeit tādas ir vairākas un vismaz daļa no tām ir drausmīgas kvalitātes. It īpaši tas attiecas uz "Only My Heart Talking", kurā viņam piedzied Stīvs Perijs no Aerosmith.
Labākās albūma dziesmas droši vien ir "Spark in the dark" un tituldziesma "Trash", protams, arī tās ir tipiski 80.to stilā pasniegtas un ne tuvu ne tik drosmīgas kā Kūpera agrīno astoņdesmito kompozīcijas, bet melodiski tās ir kārtībā.
Droši vien šī ieraksta galvenais trūkums ir tā "bombastic" skanējumā - Kūpers ir vislabākais, kad viņš ir netīrs un tumšs, bet šeit viņa mūzikai izteikti pietrūkst kaut kāda "edge", kas to darītu bīstamu un neprognozējamu, šeit viss ir skaidrs - Kūperam vajadzēja panākumus un viņš tos guva, bet mākslinieciskā puse - par to varētu arī piemirst. Un "Poison" 100% nav viņa karjeras izcilākā kompozīcija, ko lai arī neapgalvotu viņa promoutētāji.
2008-02-11
comments powered by Disqus