Flash Gordon
Parasti es kādu ierakstu klausos visas dienas garumā, pirms izsaku par to savu spriedumu. Izņēmumi iespējami tikai ierakstiem, kuri ir īpaši neklausāmi vai ierakstiem, kurus zinu no galvas (piemēram, tas varētu attiekties uz populārākajiem bītlu, Pink Floyd un arī Queen albūmiem). "Flash Gordon" nav nedz fenomenāli neklausāms, nedz simtiem reižu klausīts (protams, ka man tas mājās bija arī Centrāltirgū iegādātā kasetē, bet tas nenozīmē, ka esmu to jebkad regulāri klausījies).
Patiesību sakot, tas arī nav "īsts" albūms, bet gan filmas skaņu celiņš, kurā ir tikai divas īstas dziesmas - "Flash`s Theme" un "Hero". Viss pārējais ir skaņu kolāžas kopā ar filmas dialogiem.
"Flash Gordon" ir filma, kas tapusi pēc populāriem komiksiem, un kura tiek pietiekoši labi ieredzēta attiecīgās sci-fi fanu aprindās. Proti, tā nav filma, par kuru tu fano tāpēc, ka tā būtu laba, bet gan tāpēc, ka tā ir izteikti "corny" un sviestaina. Nevis nopietns sci-fi, bet muļķīgs sci fi - ar šausmīgi pompoziem dialogiem, absurdu sižetu, smieklīgiem tērpiem un tā tālāk. Drīzāk komēdija, nekā zinātniskā fantastika. Un jāsaka, ka Queen veidotā mūzika šajā gadījumā arī ir drīzāk komēdiska, nekā nopietna.
Kā zināms, Merkūrijam un kompānijai lielākās dotības bija viegli frivolas operetei radniecīgas rokmūzikas radīšanā. Bet šeit viņi mēģina pievērsties ambientam. Turklāt tie ir vīri, kas vēl pirms gada vispār nelietoja sintezatorus, līdz ar to nosaukt par sevišķiem šo instrumentu guru viņus nosaukt nevarētu. Tā ka šo ierakstu var drīzāk nosaukt par eksperimentu nekā par kaut ko citu.
"Flash`s Theme", kas pat kļuva par diezgan veiksmīgu hitu, patiesībā ir tīri laba dziesma, ne viena no grupas labākajām, bet tīri ok. "The Hero" tikām ir diezgan viduvēja Queen dziesma. Un viss pārējais? Pāris puslīdz veiksmīgas tēmas - "Football Fight", "The Wedding March" un vēl vismaz 20 minūtes skaņu.
Kāpēc Queen izlēma, ka šo ierakstu vajadzētu pasniegt kā studijas albūmu un nevis kā saundtreku, es patiešām nesaprotu. Pie joda - jebkurā Pink Floyd veidotā saundtrekā ir vairāk dziesmu, kamēr šeit liela daļa tā sauktās mūzikas ir tipisks fona muzak, kas filmā varbūt ir puslīdz vietā, bet bez filmas kaut ko tādu klausīties ir pilnīgi absurdi, turklāt atšķirībā no teiksim "Dead Man" skaņu celiņa, šeit nevar runāt nedz par eksperimentiem, nedz par inovāciju. Ja ierakstā izņemot patiešām lielisko frāzi "Flash! - Aaaaa!" nekā interesanta nav, tad diez vai to var nosaukt par tādu ierakstu, ko būtu vērts klausīties.
Un man patīk, ka AMG šim ierakstam iedotas divas zvaigznītes, bet vienlaikus recenzijas teksts ir ļoti pozitīvs un tas nosaukts par vienu no sava laika posma labākajiem skaņu celiņiem. Interesanti, kādi tad bija tie pārējie?
Patiesību sakot, tas arī nav "īsts" albūms, bet gan filmas skaņu celiņš, kurā ir tikai divas īstas dziesmas - "Flash`s Theme" un "Hero". Viss pārējais ir skaņu kolāžas kopā ar filmas dialogiem.
"Flash Gordon" ir filma, kas tapusi pēc populāriem komiksiem, un kura tiek pietiekoši labi ieredzēta attiecīgās sci-fi fanu aprindās. Proti, tā nav filma, par kuru tu fano tāpēc, ka tā būtu laba, bet gan tāpēc, ka tā ir izteikti "corny" un sviestaina. Nevis nopietns sci-fi, bet muļķīgs sci fi - ar šausmīgi pompoziem dialogiem, absurdu sižetu, smieklīgiem tērpiem un tā tālāk. Drīzāk komēdija, nekā zinātniskā fantastika. Un jāsaka, ka Queen veidotā mūzika šajā gadījumā arī ir drīzāk komēdiska, nekā nopietna.
Kā zināms, Merkūrijam un kompānijai lielākās dotības bija viegli frivolas operetei radniecīgas rokmūzikas radīšanā. Bet šeit viņi mēģina pievērsties ambientam. Turklāt tie ir vīri, kas vēl pirms gada vispār nelietoja sintezatorus, līdz ar to nosaukt par sevišķiem šo instrumentu guru viņus nosaukt nevarētu. Tā ka šo ierakstu var drīzāk nosaukt par eksperimentu nekā par kaut ko citu.
"Flash`s Theme", kas pat kļuva par diezgan veiksmīgu hitu, patiesībā ir tīri laba dziesma, ne viena no grupas labākajām, bet tīri ok. "The Hero" tikām ir diezgan viduvēja Queen dziesma. Un viss pārējais? Pāris puslīdz veiksmīgas tēmas - "Football Fight", "The Wedding March" un vēl vismaz 20 minūtes skaņu.
Kāpēc Queen izlēma, ka šo ierakstu vajadzētu pasniegt kā studijas albūmu un nevis kā saundtreku, es patiešām nesaprotu. Pie joda - jebkurā Pink Floyd veidotā saundtrekā ir vairāk dziesmu, kamēr šeit liela daļa tā sauktās mūzikas ir tipisks fona muzak, kas filmā varbūt ir puslīdz vietā, bet bez filmas kaut ko tādu klausīties ir pilnīgi absurdi, turklāt atšķirībā no teiksim "Dead Man" skaņu celiņa, šeit nevar runāt nedz par eksperimentiem, nedz par inovāciju. Ja ierakstā izņemot patiešām lielisko frāzi "Flash! - Aaaaa!" nekā interesanta nav, tad diez vai to var nosaukt par tādu ierakstu, ko būtu vērts klausīties.
Un man patīk, ka AMG šim ierakstam iedotas divas zvaigznītes, bet vienlaikus recenzijas teksts ir ļoti pozitīvs un tas nosaukts par vienu no sava laika posma labākajiem skaņu celiņiem. Interesanti, kādi tad bija tie pārējie?
2008-02-27
comments powered by Disqus