Bat out of Hell
Meat Loaf debijas albums tiek uzskatīts par vienu no skaļākajiem karjeras sākumiem visā rokmūzikas pasaulē. Protams, tie laiki, kad uzskatīju, ka Meat Loaf spēlētā (pareizāk - dziedātā) mūzika būtu kaut kas satriecoši spēcīgs un smags, ir aizgājuši tālā pagātnē, bet noliegt, ka viņš "puts on a good show" es nevaru. Šovs ir labs, un Džima Steinmana dziesmas lielākoties arī ir labas.
It īpaši tas attiecas uz ierakstu ievadošo titulkompozīciju, kas visticamākais ir visspēcīgākā kompozīcija visā Meat Loaf karjerā - tā ir pietiekami hard rocking, pietiekami grandioza un pietiekami atmiņā paliekoša. Faktiski vairāk kā puse dziesmu šajā albūmā ir ļoti "spēcīgas", ne tādā ziņā, ka tām būtu izcilas melodijas, bet tādā ziņā, ka tās skan spēcīgi. Un gaļas šķēle dzied tās ar visu spēku, kas viņa resnajās miesās ietilpst. Šis tas viņa performancē ir no Fredija Merkūrija šovmenisma, lai gan muzikāli "Bat out of hell" tomēr ir primitīvāks par labākajiem Queen veikumiem, bet vairākas tā dziesmas Fredijs noteikti būtu varējis dziedāt - piemēram, vienu no man vislabāk patīkošajām šī ieraksta dziesmām "Paradise by the Dashboard Light" (tikai Fredijs droši vien būtu tur iedziedājis ne vien Meat Loaf vokālu partiju, bet arī viņa dueta partneres daļu).
"Bat out of Hell" nav īsti 100% rokmūzikas ieraksts, te ir jūtamas acīmredzamas mūzikla daļas un nav šaubu, ka Steinmans ir (vai vismaz - bija) pamatīgs Endrjū Loida Vēbera cienītājs, bet kamēr runa ir par tādām skanīgākajām mūziklu kompozīcijām, viss ir kārtībā. Problēmas sākas ar klusajām dziesmām, kuras vismaz manā uztverē bieži ir pietiekami bezjēdzīgas (arī mūziklos un pirmām kārtām tieši tajos), kaut ņemsim par piemēru "For Crying Out Loud", kuru, manuprāt, ir grūti noklausīties pilnā garumā, tā ir vienkārši perfekti garlaicīga. Arī "Heaven Can Wait" es nenosauktu par fenomenāli enerģisku un klausāmu kompozīciju. Vēl viena lieta, ko šī albuma sakarā nevar nepieminēt, ir Toda Rundgrena paveiktais producenta darbs - šis ieraksts ir producēts kā tāds maksimāli flashy mūzikls, tā lai tev tiešām rastos sajūta, ka šis ir viens no lielākajiem gada ierakstiem, kurš tev sagādās lieliskas emocijas. Ā, un gandrīz visas dziesmas ir par tēmu pusaudžu mīlestība/sekss, bet manā uztverē tas nav nekas tāds, kam būtu nepieciešams tagad pievērsties sevišķi detalizēti.
Ja tev patīk sirsnīga un godīga mūzika, tad droši vien Meat Loaf nebūs tas, kam tev vajadzētu veltīt savu laiku, bet tas nenozīmē, ka viņš būtu mēslainē metams popmūzikas atkritums.
It īpaši tas attiecas uz ierakstu ievadošo titulkompozīciju, kas visticamākais ir visspēcīgākā kompozīcija visā Meat Loaf karjerā - tā ir pietiekami hard rocking, pietiekami grandioza un pietiekami atmiņā paliekoša. Faktiski vairāk kā puse dziesmu šajā albūmā ir ļoti "spēcīgas", ne tādā ziņā, ka tām būtu izcilas melodijas, bet tādā ziņā, ka tās skan spēcīgi. Un gaļas šķēle dzied tās ar visu spēku, kas viņa resnajās miesās ietilpst. Šis tas viņa performancē ir no Fredija Merkūrija šovmenisma, lai gan muzikāli "Bat out of hell" tomēr ir primitīvāks par labākajiem Queen veikumiem, bet vairākas tā dziesmas Fredijs noteikti būtu varējis dziedāt - piemēram, vienu no man vislabāk patīkošajām šī ieraksta dziesmām "Paradise by the Dashboard Light" (tikai Fredijs droši vien būtu tur iedziedājis ne vien Meat Loaf vokālu partiju, bet arī viņa dueta partneres daļu).
"Bat out of Hell" nav īsti 100% rokmūzikas ieraksts, te ir jūtamas acīmredzamas mūzikla daļas un nav šaubu, ka Steinmans ir (vai vismaz - bija) pamatīgs Endrjū Loida Vēbera cienītājs, bet kamēr runa ir par tādām skanīgākajām mūziklu kompozīcijām, viss ir kārtībā. Problēmas sākas ar klusajām dziesmām, kuras vismaz manā uztverē bieži ir pietiekami bezjēdzīgas (arī mūziklos un pirmām kārtām tieši tajos), kaut ņemsim par piemēru "For Crying Out Loud", kuru, manuprāt, ir grūti noklausīties pilnā garumā, tā ir vienkārši perfekti garlaicīga. Arī "Heaven Can Wait" es nenosauktu par fenomenāli enerģisku un klausāmu kompozīciju. Vēl viena lieta, ko šī albuma sakarā nevar nepieminēt, ir Toda Rundgrena paveiktais producenta darbs - šis ieraksts ir producēts kā tāds maksimāli flashy mūzikls, tā lai tev tiešām rastos sajūta, ka šis ir viens no lielākajiem gada ierakstiem, kurš tev sagādās lieliskas emocijas. Ā, un gandrīz visas dziesmas ir par tēmu pusaudžu mīlestība/sekss, bet manā uztverē tas nav nekas tāds, kam būtu nepieciešams tagad pievērsties sevišķi detalizēti.
Ja tev patīk sirsnīga un godīga mūzika, tad droši vien Meat Loaf nebūs tas, kam tev vajadzētu veltīt savu laiku, bet tas nenozīmē, ka viņš būtu mēslainē metams popmūzikas atkritums.
2008-06-02
comments powered by Disqus